Tā Kunga īpašais darbs cilvēka dvēselē

Te ir vēl viens iemesls aplūkot mūsu žēlastības dzīvi.

Pirmā mūsu nelaime ir grēka vaina, kuras dēļ mēs bīstamies krist Dieva nežēlastībā un tāpēc lūdzam: “Piedod mums mūsu parādus.” Otru nelaimi izraisa ļaunās varas ietekme uz mums, velna, pasaules un mūsu miesas vilinājums, kas allaž kārdina atkrist no Tā Kunga, lai mēs pazaudētu visu, ko ar Dieva žēlastību esam iemantojuši.

Tas atkal mums rada nepieciešamību saukt un lūgt visvareno Dievu: “Neieved mūs kārdināšanā!” – “Piedod mums mūsu parādus un neieved mūs kārdināšanā!”

Abi šie lūgumi ir ļoti vajadzīgi mūsu dzīvībai un svētībai. Šajā ziņā starp tiem abiem ir ļoti būtiska kopsakarība: vai abi šie lūgumi neizriet no dziļām tavas sirds raizēm un tava jaunā sirdsprāta, kam ļoti rūp abas lūgumos izteiktās patiesības? Tālab vispirms izmantosim šo lūgumu sevis pārbaudei.

Iegaumē! Ja es patiešām esmu pareizi lūdzis: “Piedod mums mūsu parādus,” un esmu saņēmis mierinājumu, viss tapis piedots un esmu iemantojis mieru ar Dievu Viņa mīļotā Dēla izpirkuma dēļ, tad tā nepārprotami kļūs par manas sirds galveno rūpi, lai es vienmēr atrodu ceļu atpakaļ pie sava žēlastības pilnā Tēva. Mana sirds lūdz: “Neieved mūs kārdināšanā,” palīdzi man, Kungs, lai atkal negrēkoju pret Tevi! Kas vēlas izvairīties tikai no grēka bēdīgajām sekām, bet par grēku neraizējas, tas atklāj un apliecina savu aplamo garu.

Savukārt otrs ‘grāvis’ modinātām dvēselēm ir vairāk raizēties par pašu grēku nekā par grēku piedošanu. Sestais lūgums viņu sirdīs stāv augstāk par piekto. Tie vispirms grib atbrīvoties no ļaunās varas un tikai pēc tam domā lūgt grēku piedošanu. Šī vaina ir raksturīga daudziem kristiešiem, kam vairāk ir Bauslības, nevis Evaņģēlija gara. Par izvairīšanos no grēka tie rūpējas desmitreiz, bet par grēku piedošanu tikai vienreiz. Arī tas nav pareizi, tāpēc ka svarīgākā vietā mūsu sirdī ir jābūt grēku piedošanai un Evaņģēlijam, kas vienīgais mūsos var radīt šķīstu degsmi un uzvarošu spēku pret grēku.

Diemžēl gandrīz visām dvēselēm ir vērojama plaši izplatīta tendence, ka daudzi nemaz nerūpējas par vairīšanos no grēka, un tas spilgti apliecina, cik aplams, miegains un miesīgs prāts tajos mājo! Mēs, protams, neapgalvojam, ka ticīga cilvēka sirdsprātā vairs nav nekādas mīlestības uz grēku. Taču šeit mums jāpiemin Tā Kunga īpašais darbs cilvēka dvēselē, šis svētais un labprātīgais gars, kas allaž baidās no savas miesas kaislībām un liek cilvēkam izsaukties: “Kungs, glāb mani no grēka! Neieved mani kārdināšanā! Palīdzi man pret manu ļauno miesu, pret velna un pasaules kārdinājumiem!”

Ikvienam, kas patiesi cer un ilgojas nokļūt debesīs, Dieva vaiga priekšā ir jāpārbauda sevi, vai tas patiesi baidās no kārdinājumiem un vairās no grēka! Tas Kungs redz un zina visu, kas apslēpts cilvēkā. Viņš zina, vai tu, lasītāj, patiešām alksti atbrīvoties no sava grēka, vai arī tikai baidies no soda.