Piemini visu piedzīvoto žēlastību

Vai visa tava dzīve nav viena vienīga nebeidzamu uzticamā Debestēva labdarību virkne? Vai tev nav jābūt pateicīgam savam Kungam?

Piemini visu tevis piedzīvoto žēlastību un sajūti Viņa majestātiskās balss spēku, ar kādu Viņš sāk Bauslības pasludinājumu: “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā..” Mēs jau aplūkojām šo vārdu nozīmi.

Mums ikvienam šajos vārdos ir jādzird šāda uzruna: “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas radījis tevi un visus cilvēkus par Saviem bērniem un mantiniekiem un jūsu dēl esmu radījis visu, kas virs zemes. Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas jau no iesākuma gatavoju debesis kā jūsu mūžīgo valstību, kur jūs baudīsit pie Manis svētlaimi mūžīgi. Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas jums devis Savu mīļo Dēlu kā Pestītāju, kas ar Savām rūgtajām ciešanām un nāvi ir glābis jūs no grēka, nāves, velna un elles, no mūžīgā verdzības nama, lai tevi, kas tic Dēlam, grēks, velns un nāve vairs nepazudina un tev vairs nekaitē.

Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas ar lielo evaņģēlistu pulku ir dāvājis tev Savu svēto vārdu, caur ko Mans Gars joprojām brīnišķi darbojas virs zemes. Ak, cilvēk, Es esmu tavas dzīves Dievs, kas vispirms ar tēvišķu mīļumu no tavas dzimšanas brīža esmu sargājis tevi kā Savu acuraugu, tavā tēvā un mātē licis mīlestību uz tevi, ar Saviem eņģeļiem tevi sargājis un pēc tam vienmēr par tevi gādājis. Lai arī kas rūgts un nepatīkams tev ķertos pie sirds, tas viss ir bijis Manis sūtīts, “jūsu galvas mati visi skaitīti”, un neviens skatiens tev nekaitēs, un nekādi vārdi tavu sirdi neķers bez Manas ziņas (2.Sam.16:10).

Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kura rokās arvien būs visa tava labklājība kā laikā, arī mūžībā. Ko Es svētīju, tas ir svētīts, un, ko Es nolādu, tas ir nolādēts. Vienīgi Mani tev pāri visām lietām ir jābīstas, jāmīl un uz Mani jāpaļaujas.” — “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.”

Cilvēks, kas saprot šo vareno patiesību, tomēr paliek vienaldzīgs pret Dieva baušļiem, necenšas tos pildīt (Ps.103:18) un atgriežas pie iznīcīgajiem dzīves sīkumiem, pie saviem elkiem un grēkiem, joprojām paliek pārdrošs un pašapmierināts, tāds katrā ziņā ir sirdsciets, apstulbis un atrodas lāstam tuvu, jo slēdzis “derību ar nāvi un līgumu ar elli” (Jes.28:15).

Ja tā nebūtu, tad visi šie svētie pienākumi būtu atklājuši cilvēkam Dieva gribas un baušļu svarīgumu un tas skaidri ieraudzītu, ko baušļi prasa no viņa dziļākās būtības, sirds, prāta, domām un spēkiem, un baušļi viņam uzveltu tādu vainas nastu, kas nospiestu viņu pīšļos, pelnos un putekļos, un cilvēkam nepaliktu vairs nekādu šaubu, ka tas ticis taisnīgi pazudināts. būtu, ja vien cilvēks saprastu un ņemtu vērā baušļus.

Tādēļ mēs atkārtosim to vēlreiz: cilvēks, kas nepiedzīvo šādu Bauslības iedarbību, katrā ziņā ir negants un vieglprātīgs Dieva nicinātājs, kam nerūp Dievs un Viņa griba, Viņa dusmas un žēlastība, bet tas apstulbis liekulis, kas zaimo Dievu, izmanto Viņu tikai ārējiem darbiem un neievēro, ka Dievs prasa visu cilvēku — sirdi, prātu, domas un visus spēkus.

Ja reiz cilvēki šādā liekulībā un nicināšanā, ka neapzinās visas Dieva neskaitāmās labdarības, uz kurām iepriekš norādījām, paši tās saņemdami, ik brīdi un allaž tās lietodami, tad patiesi ir jābrīnās un jāatzīst, ka viņu pazudināšana ir bijusi taisnīga.

Lai Dievs ikvienam palīdz mosties no velna apmātības, lai mēs nepaliktu snaudā un aizmaršībā, jo Viņš, mūžīgais un nemainīgais, par Saviem baušļiem vienmēr ir tikpat dedzīgs, kāds bijis Sinajā.

Viņš, Jahve, nemainās. Viņš ir visur klātesošs, Viņš ielūkojas pat mūsu sirds un dvēseles dzīlēs, par ko liecina mūsu sirdsapziņa.