Pēdējais vārds

Pēdējā vārda priekšā Luters un Pāvils neizturējās savādāk kā noziedznieks pie krusta.

Mums ir jāmēro šis ceļš, lai gan uz šo mērķi nav ceļa. Mums ir jāmēro šo ceļu līdz galam, proti, līdz vietai, kur Dievs ir nolicis tam beigas. Priekšpēdējais paliek eksistencē, bet to pilnībā nomācis un atcēlis pēdējais.

Dieva attaisnojošās žēlastības vārds nekad nepamet savu pēdējā, tas ir, galējā vārda vietu. Tas nekad nepasniedz sevi vienkārši kā sasniegtu rezultātu, ko pēc tam varētu novietot gan sākumā, gan beigās. Ejamais ceļš no priekšpēdējā uz pēdējo nevar tikt atcelts.

Vārds neatgriezeniski paliek pēdējais, citādi tas tiktu devalvēts līdz kaut kam aprēķināmam, līdz patēriņa precei, un tam tiktu laupīta tā būtiskā dievišķība. Žēlastība kļūtu lēta, tā vairs nebūtu dāvana.