Parasta meditācija

Un, galvenais, nevajag, lai meditācija mums nestu kādu negaidītu, neparastu pieredzi. Tas tā var notikt, bet, ja nenotiek, tas nenozīmē, ka šī meditācija būtu bijusi veltīga.

Ne vien sākumā, bet laiku pa laikam mēs izjutīsim lielu iekšēju sausumu un vienaldzību, prieka trūkumu un pat nespēju meditēt. Pie šādas pieredzes nav jāapstājas. Turklāt mēs nedrīkstam pieļaut, ka šāda pieredze noved tiktāl, ka mēs pacietīgi un uzticīgi par visām varēm turamies pie meditācijas laika. Tas nav labi tāpēc, ka negatīvo pieredzi, kuru meditācijas laikā iegūstam attiecībā uz sevi, mēs nedrīkstam uztvert pārāk nopietni.

Šādi – šķietami dievbijīgā veidā – atkal var piezagties vecā ārišķība un neatļautas prasības pret Dievu, it kā mums būtu kādas tiesības uz varenu, pacilājošu un aplaimojošu pieredzi, it kā mūsu iekšējās nabadzības pieredze būtu necienīga. Taču ar šādu nostāju mēs netiekam tālāk.