Par mums pie krusta-koka sists [230]

Ak Dievs Tēvs, visužēligais, Tev savas vainas sūdzam;
Tu mūs iekš Kristus aicinajs, – Tev žēlastibas lūdzam!
Lai mums tavs svētais vārds atspīd, Kas mums no tevis nāca,
Lai vada mūs ikkatru brīd’, Tavs Gars, lai tas mūs māca,
Lai beidz, ko Kristus sāca.

Uz tevi, Tētīt, saucam mēs, Glāb mūs no visa ļauna!
Kam tav vārds sirdī atspīdēs, Tas nepaliks vis kaunā.
Ak svētais Tēvs, piemini mūs, – Vells pret mum saceļ karu;
Bez tev mums visai janīkst būs, – Savaldi viņa varu
Un dod mums tavu Garu!

Ak Dievs un cilvēks, Jezus Krists, Tu mūsu vainas nesi!
Par mums pie krusta-koka sists Pats īstens cilvēks esi.
Tu esi mīļais brālis mums, Tu pazīsti to vāju;
Sūt mums, ak mūsu patvērums, To sirdsiepriecetaju,
Kas valda mūsu kāju.

Ak svētais Gars, tu mūžigs Dievs, Tev mūzām godu dodam!
Dod Dieva-vārdiem augļoties, Mums dzīvot tev pa godam!
Kad sātans mūs grib vilt un ķert, Ar saviem valgiem tirdi,
Lai Dieva vārds tos mušu cērt Un mieru mums dod sirdī!
Dievs, mūsu Amen dzirdi!