Par Mārtiņa Hemnica enhiridionu

Mārtiņa Hemnica mazā Rokasgrāmata (“Enchiridion“), kas vācu valodā pirmoreiz iznāca 1591. gadā ar nosaukumu “Dr. Mārtiņa Hemnica Enhiridions. Tajā jautājumos un atbildēs, vienkāršā veidā un pamatīgi, pēc Dieva vārda tiek izskaidrots kristīgās mācības galvenais saturs “Kā skaidri jārunā par svarīgākajiem kristīgās mācības artikuliem. Visiem jaunajiem vienkāršajiem mācītājiem un teoloģijas studentiem, kā arī visiem dievbijīgajiem kristiešiem, no jauna sastādīts””.

Jau šis izvērstais nosaukums, kā tas tolaik bija parasts, sīki paskaidro grāmatas uzdevumu. Tātad tā ir rokasgrāmata mācītājiem un teoloģijas studentiem, bet arī draudžu locekļiem. Tādēļ tā, pretēji tā laika praksei, sacerēta nevis zinātnes, tas ir, latiņu valodā, bet gan vācu, tautas valodā. Grāmatiņai vispirms bija jākalpo mācībām, bet reizē tai bija jāveido pamats mācītāju teoloģiskajiem pārbaudījumiem, kas pēc sākotnējās ieceres divas reizes gadā bija jānotur superintendantam. Tā, tātad, bija izmantojama mācītāju izglītībai un tālākizglītībai.

Darbs eksāmenu vajadzībai sacerēts kā katehisms jautājumu un atbilžu formā, un tas četrās pēc apjoma ļoti atšķirīgās nodaļās vispirms aplūko mācītāja aicinājumu (1. daļa), tad ļoti sīki attēlo vārda un Sakramenta pārvaldīšanu sludināšanā un mācībās (2. daļa). Līdz pat mūsdienām var tikai apbrīnot formulējumu skaidrību un, pirmkārt, rūpīgo katras nodaļas pamatojumu ar svarīgākajām Rakstu vietām, atbilstošām ikreizējai tēmai. Raksti skaidro paši sevi, un tādēļ sludināšana un mācīšana nevar būt kaut kādas sistēmas un teorijas, kas liktas pāri vai priekšā Rakstiem – Raksti paši ir skolotājs un tiesnesis. Tas īpaši attiecināms uz tām nodaļām, kurās aplūkoti Baznīcas vai teoloģijas kontroverses punkti, kā, piemēram, svēto godināšana, Vakarēdiens, purgatorijs un citi, kas attiecas gan uz reformācijas iekšējām domstarpībām, gan arī uz strīdiem ar Romas Baznīcu. 3. un 4. daļa ir tikai īsas norādes uz to, kā superintendentam jāpārbauda zināšanas Baznīcas likumos un mācītāja dzīves veids, kam visam jāatbilst Svētajiem Rakstiem.

Šajā īsajā pārskatā iespējams saskatīt grāmatas uzdevumu: tā ir pamācība, kā jāsagatavojas pareizai vārda un Sakramenta pārvaldīšanai. Tieši tam šo grāmatiņu var izmantot arī šodien ‑ gan mācītājam izglītojoties, gan izpildot mācītāja amatu. Jo rūpīgs mācītājs vienmēr centīsies kalpot tā, lai viņa kalpošana notiktu saskaņā ar Svēto Rakstu Dieva vārdu, un viņš zina, ka tikai pareizi pārvaldītie žēlastības līdzekļi nes sevī apsolījumu, ka Svētais Gars dāvā ticību, ka tiek sapulcēta un izkopta draudze, ka maldu mācības tiek atpazītas un atmestas.

Mārtiņam Hemnicam dažkārt pārmet, ka viņš, kas attiecas uz viņa sacītā saturu, neesot īpaši oriģināls un ka viņa stils esot diezgan sauss. Taču tas, kurš atļaus viņam paņemt sevi pie rokas un vest pie atziņas, kā jāstudē pamati ticībai un kalpošanai draudzē, un kurš pie tam izlasīs nosauktās Rakstu vietas, tas noteikti saņems arī to augli, kas izaug no Dieva vārda sēklas.