Neskaties atpakaļ

“Izglāb savu dzīvību, neskaties atpakaļ un nepaliec visā šinī apgabalā stāvam, glābies kalnos, ka tu netiktu iznīcināts.” [1.Moz.19:17]

Šī atkal ir nozīmīga mācība. Ja redzi ļaudis, kuriem dots Vārds, bet kuri, līdzīgi sodomiešiem, to nicina, neuzklausīdami ne draudu vārdus, ne apsolījumus – domā par to, kā izglābsi savu dvēseli, lai neaizietu bojā līdz ar šādiem nicinātājiem! Šādi ļaudis ir līdzīgi tiem, par kuriem Sālamans savās Pamācībās [23:35] saka, ka tie atzīst: “Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes.” Tādiem nelaime un pazušana nevar būt tālu. Cietsirdīgais faraons iet bojā Sarkanajā jūrā [2.Moz.14:28] un Samuēls [1.Sam.16:1] veltīgi raud par ķēniņu Saulu. Mums jāsargās no tiem, kuri ir nonākuši aplamās iedomās, lai mēs nekļūtu līdzdalīgi viņu grēkos un neietu bojā līdz ar viņiem.

Un Sv. Pāvils pavēl: “Aizejiet no viņu vidus un nošķirieties no tiem.” [2.Kor.6:17] Te apustulis, neapšaubāmi, ir uzlūkojis šo eņģeļu pavēli: “Izglāb savu dvēseli” – itin kā gribētu sacīt: domā par to, kā pats tiksi izglābts un iemantosi pestīšanu! Ir veltīgi raizēties par citiem un domāt, kā gan tie tiks izglābti. Šai pavēlē tiek uzsvērts vārds “tu”.

Sv. Pāvils saka: “Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi, zinādams, ka tāds ir samaitāts un grēkodams pats sevi notiesā.” [Tit.3:10-11] Un apustulis saka: “Atstājiet vietu Dieva dusmībai,” [Rom.12:19] tas ir – ja neticīgie grib iet bojā un tikt pazudināti, tad ļaujiet, lai tie iet bojā!