Nepastarpinātas attiecības

Garīgā kopībā nekad un nekādā veidā nav nepastarpinātu attiecību vienam ar otru, turpretī cilvēciskajā kopībā ir dziļa, sākotnēji dvēseliska ilgošanās pēc sabiedrības, pēc nepastarpinātas saskarsmes ar citām cilvēciskām dvēselēm.

Tā viss miesiskais dzīvo no ilgām pēc nepastarpinātas saplūšanas ar citu miesisko. Šīs cilvēciskās dvēseles iekāres meklē pilnīgu “es” un “tu” saplūšanu, vai nu tā būtu saplūšana mīlestībā vai otra izpostīšana, lietojot savu varu un ietekmi (kas galu galā ir viens un tas pats).

Tā dvēseliski stiprais dzīvo un panāk vājākā apbrīnu vai bailes. Cilvēciskas saites, suģestija un atkarības te ir svarīgākais.