Nekas nepazūd

Pēdējās nedēļās man atkal un atkal nāk prātā pants: “Mīļie brāļi, lai iet, kas jūs moka, kas jums trūkst, es visu atdošu atkal”.

Ko nozīmē šis “es visu atdošu atkal”?

…nekas nepazūd, Kristū viss ir saglabāts, uzglabāts, bet pārveidotā formā, caurskatāms, skaidrs, atbrīvots no egoistiskām alkām.

Kristus to visu atkal atnes, un, proti, tā, kā to Dievs sākotnēji bija domājis, bez sagrozījumiem, kas radušies mūsu grēka dēļ. No Ef.1:10 nākošā mācība par visu lietu atkal atnešanu ir liela un mierinoša doma. Tas [“ka Dievs uzmeklē atkal, kas ir pagājis” (Sal.pam.3:15)] šeit iegūst piepildījumu.

Un neviens to nav izteicis tik vienkārši un bērnišķīgi kā Pauls Gerhards vārdā, ko viņš ieliek Kristus-bērna mutē: “es visu atjaunoju”.

Bez tam es pirmo reizi šajās dienās priekš sevis atklāju dziesmu: “Pie taviem šūpuļiem stāvu”. Līdz šim man šie vārdi neko daudz nenozīmēja. Bet jābūt ilgi vienam un jālasa meditējot, lai šo vārdu varētu uzņemt.

Blakus “mēs” ir taču arī es un Kristus, un ko tas nozīmē, to nemaz nevar izteikt labāk kā šajā dziesmā.