Mums ir vajadzīgs cilvēks

Kad mēs kļūstam par nastu paši sev, kad nevēlamies turpināt iet ceļu, kad baidāmies no kalna mūsu priekšā, kad vainas sajūta smagi nospiež mūsu prātu, kad saprotam, ka esam apmeloti un pasaule mūs padarījusi par upuri, tad mums vajag tikai vienu, mums vajag cilvēku, kuram mēs varam pilnībā uzticēties bez ierunām, cilvēku, kas visu saprot, visu dzird, cilvēku, kas visu panes, tic visam, cer uz visu, piedod visas lietas.

Mums ir vajadzīgs cilvēks, kuram, citējot Frīdrihu Rikertu (16.05.1788 – 31.01.1866), mēs varam teikt:

Tu esi atpūta, tu esi maigs miers, tu esi ilgas un tas, kas tās nomierina.

Mums ir vajadzīgs cilvēks, kura acīs mūsu ciešanas pazūd un mūsu sirds atveras klusā mīlestībā, cilvēks, kurš maigi paņem no mums mūsu nastu un atbrīvo mūs no mūsu dusmu lēkmēm un visām mūsu bailēm.

To darot, šis cilvēks atbrīvo mūsu dvēseli no šīs pasaules…

Tagad lielākais no visiem brīnumiem ir tas, ka katram cilvēkam ir jāatrod šo cilvēku un katrs to var atrast, jo šis cilvēks aicina katru no mums pie sevis pēc savas ierosmes, piedāvā sevi, aicina mūs.

Šis cilvēks, kas ir mūsu atpūta, miers, veldze un mūsu glābšana, ir tikai Jēzus Kristus. Viņš vienīgais ir patiesi cilvēks. Un šajā patiesajā cilvēcībā viņš ir Dievs.