Mēs ceļinieki / viesi [645]

Mēs šeitan esam viesi, Ne mājas vietiņā;
Ta pasaule patiesi Mūs neapmierina.
Turp dzenamies, cik spējam, kur dzīvo mūsu Tēvs;
Uz ceļa as’ras lejam, – Tur dvēs’les izdusēs.

Mēs ceļinieki esam un savu dvēseli
Iekš vājām miesā nesam It kā neveseli.
Bet Jezus mums stāv klātu, Mums sirdi stiprina,
Iedrošina mums prātu Un mūs atspirdzina.

Kad ceļa galā būsim, Tad kā izārstēti
Ta Kunga klēpī kļūsim Kā viscaur veseli.
Ak tad mēs būsim mājās Un pilnā godibā!
Tur visiem jautri klājās Bez gala mūžibā.