Mācība un dzīve

“Mācība, tās ir debesis: dzīve, tā ir zeme.”

“Mācība un dzīve jāatšķir. Dzīve pie mums ir ļauna, tāpat kā pie pāvestiešiem. Tādēļ nediskutēsim par dzīvi, bet gan par mācību. Viklifs un Huss kritizēja dzīvi pāvestībā; es to īpaši nekritizēju, es kritizēju mācību, cīnos par to, lai ari pretinieki mācītu pareizi. Citi ir kritizējuši tikai dzīvi; bet runāt par mācību un to kritizēt nozīmē ķerties vērsim pie ragiem.. Jo tikai tad, ja vārds paliek tīrs, tikai tad dzīve atkal nokārtosies, ja tai tagad kaut kā trūkst..”

Šīs svarīgās atšķiršanas izpratnei jāzina, ka pēc Jaunās Derības Jēzus ir skolotājs, rabi, un Viņa mācekļi ir “skolnieki”. Tādēļ mācība ir tas, ko Kungs Jēzus Kristus saka un dara, Tas pēc satura un ietekmes ir kaut kas nemainīgs. Bet dzīve ir tas, ko mācekļi dara – vai arī nedara.

Tā Luters norāda uz to, ka arī nekristiešu dzīve un dzīve citās reliģijās pēc ārējā izskata visnotaļ var būt kārtībā. Taču izšķiroša pestīšanai, izglābšanai no beigu tiesas ir vienīgi ticība uz Jēzu Kristu, uz Jēzus Kristus evaņģēliju “Laiks ir piepildīts un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju!” (Mk.1:15)