Liels mierinājums

Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos. [Ebr.13:8]

Tā apustulis izsaucas Vēstules ebrejiem pēdējā nodaļā. Tas ir liels mierinājums visās laikmetu pārmaiņās, – ka Kristus dzīvo, tas pats vakar, šodien un mūžīgi! Pie Viņa ir palīdzība un glābiņš. Vai kristietim, kam Kristus ir visas lietas, gadu mijā var būt vēl lielāks iepriecinājums, labāks un piemērotāks dzīves moto kā šis: “Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos”?

Pazīdami Kristu, jūs esat baudījuši, kas Tas Kungs ir labs. Jūs esat jutuši, redzējuši un piedzīvojuši, cik Viņš brīnišķīgs un liels Savā laipnībā un apžēlošanā, cik uzticams un varens palīgs. Paturiet prātā, ka Viņš ir tāds pats šodien un vienmēr – šodien tāds pats kā vakar, šogad tāds pats kā citus gadus un tā mūžīgi mūžos.

Viņš nemainās, jo ir “mūžīgais Tēvs”. Viņā nav pārmaiņu, jo visos laikmetu griežos Viņš ir tas pats. Maiņas un pārvērtības notiek vienīgi virs zemes, mūsos pašos, domās, jūtās un maņās. Tā vidū Kristus paliek mūžam nemainīgs.

Piemēram, ja atceramies, ka Kristus reiz nepelnīti ir piedevis mūsu grēkus – mūs, bezdievīgos, pasludinājis par taisniem no tīras žēlastības, Sava nopelna dēļ, tad mēs zinām, ka tāpat Viņš rīkosies vienmēr. Ja Kristus pelnītā soda vietā reiz sniedzis mums mierinājumu, tad Viņš mierinās mūs arī šodien – tikpat nepelnīti. Ja Dievs reiz mūs glābis no bēdām, grēka un kārdinājumiem, kad paši nespējām glābties, tad varam būt droši, ka Viņš gribēs mūs glābt arī šodien.

Ja mēs varam sacīt: kā pazudusi avs es biju reiz apmaldījies, apjucis un novērsies, bet Labais Gans mani uzmeklēja un atgrieza, aizskāra mani ar Savu vārdu un atveda atpakaļ; tad varam teikt: mēs zinām, ka arī turpmāk Viņš allaž tā rīkosies.

“Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos!” Viņa labie darbi pie mums vēl nav mitējušies! “Viņš ir mūs pirmais mīlējis” (1.Jņ.4:19). Visiem savējiem, ko Jēzus šinī pasaulē bija mīlējis (nepelnīti, no sirds un labprātīgi), Viņš parādīja Savu mīlestību līdz galam.

Šādu mierinājumu mēs gūstam ne tikai no savas īsās un skopās dzīves pieredzes, bet no visa, kas noticis kopš pasaules radīšanas. Tas viss apliecina Tā Kunga spēku un žēlastību. “Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos!” Apdomājot pagātnes notikumus, kā Viņš glābis grēciniekus un piedevis tiem vissmagākos grēkus, mēs noprotam un zinām, ka tāpat Viņš šodien izturēsies arī pret mums.

Atcerēsimies Bībeles piemērus. Reiz bēdīgi slavenai grēciniecei, kas raudāja pie Viņa kājām, Viņš sacīja: “Tavi grēki tev ir piedoti: Ej ar mieru” (Lk.7:48, 50). Sauls, kas iepriekš bija “zaimotājs, vajātājs un varmāka”, kļuva par apustuli un saņēma vislielāko Dieva žēlastību. Savukārt Dāvids pēc brīnišķīgas žēlastības saņemšanas krita asiņainā noziegumā, un tomēr Dieva žēlastība un piedošana viņu atjaunoja. No visiem šiem notikumiem mēs skaidri redzam, ka mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastībai nav gala, jo Viņš arvien piedod visas lietas tiem, kas Viņu meklē.

Jā, patiesi. Mēs redzam, ka Kristus nekad nepiekūst un nenogurst no Savu mācekļu vājībām. Viņš tos neatstumj, bet tikai pamāca un izlabo. Tā mēs zinām, ka Viņš nepagurs arī mūsu vājību dēļ. Mēs redzam, cik labvēlīgi Viņš uzklausīja pat visīsāko lūgumu, kad sieviete pieskārās Viņa drēbju vīlei. Tā mēs zinām, ka arī šodien Viņš uzklausa pat visīsākās lūgšanas.

“Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžos!” Tas ir neticami liels mierinājums. Tas ir spēcīgs cietoksnis visās laikmetu maiņās, vētrās un tumsas brīžos. Kristietis joprojām ar prieku var dziedāt: “Es mītu Tavā paēnā… Tu, Kungs, esi mans spēks, mana klints, mans cietoksnis un Glābējs, mans Dievs un mans iepriecinājums. Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.”