Laulības baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā?

Vispirms jāsaka, ka vārdu salikums “kristīga laulība” nav īpaši izdevies. Kāds varētu pat padomāt, ka ir iespējama arī nekristīga laulība. Tas ir līdzīgi kā ar partijām. Ir muļķīgi kādu partiju saukt par kristīgu, jo būt kristietim nozīmē saņemt grēku piedošanu Kristus vārdā, un tā grēku piedošana ir baznīcas lieta. Neviena partija nedarbojas baznīcā, (tās tur ir stipri nevēlamas) bet gan valstī. Valsts, lai gan tā arī ir Dieva iestādījums, valda nevis ar Evaņģēliju, bet ar bauslības likumu.

Tāpat arī ir ar laulību. Laulībai ir Dieva pavēle, tomēr tās uzdevums ir cilvēces turpināšana nevis grēku piedošana, tādēļ mēs nevaram laulību saukt par sakramentu. Laulība pēc savas būtības pieder pie civilās šīs pasaules kārtības, jo debesu valstībā “ne precēs, nedz tiks precēti” (Mk.12:25).

Šo iemeslu dēļ nav atšķirības starp laulību, kas tiek noslēgta dievnamā vai civilā iestādē. Vēl vairāk, valsts iestāde arī pieder Dievam un kalpo cilvēkiem, uzturot kārtību pasaulē. Galvenais noteikums ir, lai laulība notiktu publiski, cilvēku priekšā apliecinot, ka šie divi ir vīrs un sieva. Svarīgi ir atcerēties, ka vīrs un sieva laulību ceremonijā tikai publiski apliecina savu jauno stāvokli, kurš ir iestājies no tā brīža, kad viņi viens otram devuši solījumu. Tātad, laulība sākas ar to brīdi, kad vīrietis un sieviete viens otram solās piederēt, bet nevis baznīcā, dzimtsarakstu birojā vai, kā daudzi uzskata, gultā.

Kāpēc kristiešu laulības notiek baznīcā? Vispirms mums jāsaka, ka tas nav obligāts noteikums, bet tam tomēr ir sava īpaša nozīme. Vispirms, noslēdzot laulību baznīcā, kristieši izlūdzas Dieva, kurš ir iestādījis laulības kārtu, klātieni un svētību viņu vienībai un palīdzību laulības šķīstai un skaidrai pasargāšanai. Otrkārt, kur gan citur kristieši lai publiski apliecina savu jauno stāvokli, ja ne kristīgās draudzes priekšā, kuras vidū mājo pats godības Kungs un kuras locekļi tie ir? Kristīgā draudze savukārt dalās viņu priekā un lūdz viņiem Dieva svētību.