Kurš grēks ir vislielākais?

Kurš grēks ir vislielākais? Aukstasinīga slepkavība, pēdējā maizes kumosa atraušana nabagam vai kāds cits smags grēks?

Tie, protams, ir lieli grēki, bet ne lielākie.

Vislielākais grēks ir neticība, un vislielākie grēcinieki ir neticīgie.

Pāvils sevi nosauca par lielāko grēcinieku, jo iepriekš bija vajājis Dieva draudzi. Bet viņš norādīja, ka „es esmu apžēlots, jo es nezinādams esmu darījis to neticībā.” [1.Tim.1:13]

Neticība bija visu viņa grēku patiesais avots. Tāpat arī ikviens no mums, pēc savas dabas, esam vislielākie grēcinieki Dieva priekšā. „Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.” [Rom.3:10]

Iedomājieties, ka visi godājamākie un ienīstamākie nostājas vienā rindā. Tas Dievs norāda tieši uz katru no mums un saka: „Tu esi vislielākais grēcinieks!”

Kā gan mums atbrīvoties no vislielākā grēka – neticības?

Tas ir Svētā Gara darbs. Jēzus saka, ka Svētais Gars nāks un liks pasaulei izprast grēku – jo tie netic Man. [Jņ.16:8-9] Un Svētais Gars liek izprast arī taisnošanu. Ar to Jēzus norāda uz savu vietniecisko nāvi, kurā Viņš ir izpircis mūsu grēkus. Dievs pieņem Kristus nāvi kā pilnīgi pietiekamu samaksu par tiem.

Svētais Gars ar Dieva vārdu atklāj mums Jēzu Kristu, kurš ir pilnīgi svēts un taisns. Kad mēs tiekam ietērpti Kristus svētumā un taisnībā, mēs esam taisnoti Dievam acīs.

Tas notiek ticībā uz Jēzu Kristu. Ticēt Kristum nozīmē paļauties uz Viņu, paļauties, ka Viņa dēļ Dievs mums ir žēlsirdzīgs un piedod visus mūsu grēkus. „Tāpēc arī Dāvids teic svētīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem: svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti.” [Rom.4:6-7]

Mēs kļūstam brīvi no vislielākā grēka, kad Svētais Gars mūs apgaismo un mēs ticam, ka Jēzus Kristus mūs ir jau samierinājis ar Dievu. Lai gan neticība paliek kā mūsu vecā cilvēka iedaba, tomēr mēs esam jauns radījums, kas tic un pazemīgi lūdz: „Es ticu, palīdzi man manā neticībā!” [Mk.9:24]

Kad Svētais Gars mūs ieved ticībā uz Jēzu Kristu, Viņš arī brīdina: „Šodien, ja dzirdēsit Viņa balsi, neapcietinait savas sirdis.” [Ebr.3:7-8]

Ņemsim vērā šo brīdinājumu!

Ak, kaut nāktu pirmo Vaksarsvētku brāzmas [Ap.d.2], lai ļaudis novērstos no savas neticības un pievērstos Dievam, līgsmotu par savu glābšanu un ievestu vēl daudzus citus šajā līgsmībā.