Kunga pasludināšanas diena

25.martā visu kristīgo konfesiju ticīgie cilvēki svin mazāk pazīstamus Baznīcas svētkus, kuros tiek pieminēta Jēzus iedzimšanas diena jeb diena, kad eņģelis Gabriēls pasludināja jaunavai Marijai ka viņa taps grūta no Svētā Gara un dzemdēs Dieva Dēlu.

Šis datums ir tieši deviņus mēnešus pirms Kristus dzimšanas svētkiem un baznīcas, kuras vēl joprojām turas pie Jūlija kalendāra, to svin divas nedēļas vēlāk, bet tam nav būtiskas nozīmes.

Svarīgākais ir tas, ka šajā dienā pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadiem Tas Kungs sūtīja Savu eņģeli pie jaunavas Marijas, kura dzīvoja no Naceretē un kura bija saderināta ar Jāzepu, no Dāvida cilts.

Kad eņģelis Gabriēls bija ieradies pie meitenes un viņu sveicināja, sacīdams: “Esi sveicināta, tu, apžēlotā…” Notiekošais izbiedēja Mariju un viņa bija apmulsusi par dzirdēto.

Taču turpinājumā eņģelis viņu nomierina, pasludinot, ka Marija pretēji jebkādām fizioloģiskajām vai veselā saprāta normām un priekšstatiem kļūs grūta, un noteiktajā laikā dzemdēja Dēlu.

Jaunava Marija ticībā uzņēma Vārdu un ar viņu notika tieši tā kā tika pasludināts.

Kunga pasludināšanas svētku pirmsākumi ir meklējami 5.gadsimtā Austrumos. Plašāka to svinēšana attīstījās 6.gadsimta beigās un 7.gadsimta sākumā, kad to praksē ieviesa arī Rietumos.