Kristiešu milzīgās bagātības apmērs

“Es pateicos Dievam vienumēr jūsu dēļ par žēlastību, kas jums ir dota Kristū Jēzū, jo ar Viņu jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās viscaur vārdos un atziņā, tāpēc ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū, tādēļ jums netrūkst nevienas dāvanas, un jūs sagaidāt mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos.” (1.Kor.1:4-7)

Šajā fragmentā Svētais Pāvils mums pasaka, kāpēc Jaunās Derības kristiešiem vairs nav nekas cits jāgaida, kā vien Jēzus Kristus parādīšanos Pēdējā Dienā. Viņš saka, ka šie kristieši “ir kļuvuši bagāti visās lietās viscaur vārdos un atziņā” (1.Kor.1:5), un tāpēc viņiem ir viss nepieciešamais šai un arī nākamajai dzīvei. Patiešām, apustulis saka, viņi ir bagāti viscaur doktrīnā un zināšanās.

Laikā pirms Kristus lielākā daļa patiesību bija daļēji apslēptas kā tumšā rīta krēslā, bet līdz ar Kristus parādīšanos gaisma ir aususi un ir skaidri atklājusies pravietoto lietu būtība, pats galvenais. Tagad, kā Pāvils atzīmē citviet, Tā Kunga godības spožums atspoguļojas visu ticīgo atsegtajās sejās. Šeit ir skaidra atbilde tiem, kas meklē pareizo ticību, Dievam patīkamu dzīvi, pilnīgu mierinājumu visās nepatikšanās un priecīgu, mierīgu nāvi, turpretī iepriekšējos laikos šādas bažas bieži tika apskatītas tēlainā runā. Jaunās Derības kristieši ir bagāti ar visu doktrīnu un zināšanām.

Pāvils turpina, sakot: “Tāpēc ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū, tādēļ jums netrūkst nevienas dāvanas.” (1.Kor.1:6-7) Viņiem ir Evaņģēlijs un, ticot tam, arī Dieva žēlastība, grēku piedošana, taisnība, kas pastāv Dieva priekšā, dievbērnība, Dieva miers, spēks visam, kas vajadzīgs dievbijīgai dzīvei un ceļam, un cerība uz svētīgu augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Dievs viņiem to visu ir devis Savā vārdā. Bet pat ar to nebija gana Dievam. Lai viņus stiprinātu viņu pārliecībā un visu to dievišķi apzīmogotu, Viņš arī deva viņiem Kristību, tas ir, Viņa žēlastības derību, Debesu valstības uz zemes atslēgas, Svēto Absolūciju, kā arī Svēto Vakarēdienu jeb Jēzus Kristus miesas un asiņu mielastu. Tās ir skaidras, dievišķas ķīlas zīmes par garīgām debesu mantām, kuras jau ir apsolītas un dotas vārdā.

Bet tas vēl nav viss. Dievs priekš kristiešiem ir iedibinājis svēto amatu, samierināšanās amatu, un Viņš ir nopietni pavēlējis šī amata nesējiem dienu un nakti sludināt Viņa žēlastību kristiešiem un ielikt Viņa žēlastības dāvanas viņiem klēpī. Turklāt Dievs ir devis kristiešiem lūgšanu, caur kuru viņi var iegūt visu, kas, viņuprāt, ir vajadzīgs. Dievs viņus ir apgādājis arī ar svētajiem eņģeļiem un visa radība viņiem ir dota, lai tā kalpotu viņiem, jo Viņš tā ir pavēlējis, lai viss – pat pasaule ar tās kārdinājumiem un nepatikšanām, pat velns ar saviem pārbaudījumiem un ugunīgajām bultām un pat viņu pašu grēki ar pazemojumiem, ko tie nes līdzi – kalpotu un nāktu par labu kristiešiem. Visbeidzot, Dievs ir devis kristiešiem Sevi Pašu, padarot viņus par Svētā Gara tempļiem, kur mājo visa Viņa Svētā Trīsvienība.

Kurš gan var saskaitīt to milzīgās bagātības apmēru, ko Dievs ir piešķīris Jaunās Derības kristiešiem? Viņi ir tik bagāti, ka viņi itin nemaz nespēj apzināt vai aprēķināt savu bagātību. Šajā pasaulē paliek tikai viena lieta, uz ko viņi vēl cer: ieraudzīt to, kam viņi tic, un pilnībā izbaudīt to, kas viņiem jau pieder. Pāvils saka, ka viņi gaida mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos (1.Kor.1:7), tas ir, viņi gaida Pēdējo Dienu. Viņi nemeklē slavu pasaulē, bet gan atbrīvošanu no šīs pasaules. Viņi negaida tūkstoš gadu valstību uz šīs vecās zemes, bet gan mūžīgo valstību jaunajā zemē un jaunajās debesīs, kur mājo taisnība.