Kristieši pēc pasaules parauga

“Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma.” [1.Moz.6:5-6]

Tas Kungs nožēloja, ka radījis cilvēku, un nolēma sūtīt pār pasauli milzīgus plūdus. Tikai Noa un viņa saime atrada žēlastību Dieva priekšā.

Kāpēc Dievs Tas Kungs sūtīja tik smagu sodu? Kā skaidro Luters, sodu izraisīja tas, ka “Dieva dēli” sāka dzīvot pasaules bērnu grēkos. Lasi 1.Mozus grāmatas sestās nodaļas pirmos pantus, un tu to sapratīsi.

Bībele par “Dieva dēliem” sauc Seta pēcnācējus [1.Moz.4:25]. Seta bērni un viņa dzimums bija cilvēces dievbijīgā daļa. Viņu vidū mēs atrodam arī Ēnohu, kas “vadīja savas gaitas ar Dievu” [1.Moz.5:22]. Toreiz Seta bērni visas pasaules iedzīvotāju vidū bija Dieva tauta.

Taču tad Dieva bērni kļuva vieglprātīgi un sāka līdzināties bezdievjiem. Iepriekš viņi bija dzīvojuši ticībā Dievam un paklausībā Viņa vārdam. Tagad – līdzīgi pasaules bērniem – tie sāka sekot savām kārībām, tāpēc nāca neizbēgams Dieva sods.

Tā šo tekstu skaidroja Luters un citi uzticami Svēto Rakstu mācītāji. Arī mums šis skaidrojums liek aizdomāties. – Vai tas pats nenotiek arī šodien? Vai mums, Viņa vārda apliecinātājiem, ar kaunu Dieva priekšā nav jāatzīst, ka pasaules grēki ir saduļķojuši arī mūs?

Dieva vaiga priekšā pārbaudīsim paši sevi, jo “visa pasaule ir grimusi ļaunumā” [1.Jņ.5:19].

Dieva bērni nedrīkst iet kopsolī ar pasaules bērniem un dzīvot pēc viņu parauga [1.Kor.6:9-10]. Mēs ar skumjām vērojam, cik daudz kristiešu mūsdienās dzīvo pasaulīgi, pretēji Dieva vārdam. Pasaules gars grib samaitāt arī mūs.

Turēsimies cieši pie Jēzus un visas bēdas izsūdzēsim Viņam!

Mīļais Glābēj, māci mums dzīvot patiesā ticības kopībā ar Tevi!