Kristieša ceļvedis 2009. gadā

Arī Latvijas lielākās reliģiskās konfesijas laidušas klajā kalendārus 2009.gadam.

Luterāņu, Romas katoļu un pareizticīgo gadagrāmatās uzmanība veltīta kristiešu lielākajiem gada svētkiem un tradīcijām, minēti Svēto Rakstu lasījumi katrai dienai, kā arī jaunumi draudžu dzīvē, garīdznieku jubilejas un viņu garīgais devums.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas gadagrāmata par 2009.gada lozungu izvirzījusi apustuļa Lūkas vārdus: “Kas cilvēkam nav iespējams, tas iespējams Dievam.” Izdevumā lasāmi saistoši un pārdomas rosinoši mācītāju sprediķi, baušļu skaidrojumi, raksti par garīgām un psiholoģiskām tēmām, tostarp arī par reliģijas un zinātnes attiecībām. Ar sevi iepazīstina šogad ordinētie mācītāji un jaunie evaņģēlisti.

“Katoļu kalendārs 2009” atgādina Romas katoļiem svinamās un svēto piemiņas dienas, gavēņus, kā arī nākamā gadā gaidāmās garīdznieku un organizāciju jubilejas. Izdevumā lasāmi apcerējumi, svētceļojumu apraksti un intervijas. Interesantu uzziņas materiālu sniedz dažādi pētījumi, piemēram, par sakrālās, garīgās mūzikas terminoloģiju un vīraka kvēpināšanas simbolisko nozīmi. Kristietības vēsturei Latvijā veltītie raksti atgādina par bīskapu Meinardu un Ikšķiles bīskapijas 820. jubileju. Pieminot svēto Terēzi, stāstīts par žēlsirdības misionāru kustību. Izdevums iepazīstina ar Romas katoļu draudzēm, biedrībām, apvienībām, organizācijām un ordeņiem Latvijā un ārzemēs.

Latvijas Pareizticīgās baznīcas kalendārā skaidroti pareizticīgo vārdi, sveču, vīraka, mirru un svētītā ūdens simboliskā nozīme un lietošana ne vien baznīcā, bet arī mājās. Izdevumā lasāmi daudzu svēto dzīvesstāsti, kuriem nākamgad aprit nozīmīga gadskārta. Par pareizticības vēsturi Latvijā vēsta Dāvida Baloža biogrāfija – viņš bija pirmais latviešu priesteris un 19.gs. Vidzemē izveidoja daudzas draudzes. Izdevums stāsta par svētceļojumu tradīcijām, publicēti priestera Nila Druvaskalna iespaidi Jeruzalemē un svētceļnieku piezīmes Ēģiptē un Krievijā. Teoloģijas sadaļa iepazīstina ar spilgtu personību – krievu teologu, antropologu un fiziķi Sergeju Horužiju.