Klusēšanas laiks

Kā kristieša dienā noteiktas stundas atvēlētas Dieva vārdam, īpaši kopīgi svētbrīžu un lūgšanu laiki, tā dienā nepieciešams arī klusēšanas laiks zem un no Dieva vārda.

Vispirms tas būs pirms un pēc Dieva vārda klausīšanās. Dieva vārds nenāk pie trokšņojošā, bet pie klusējošā. Tempļa klusums ir Dieva svētās klātbūtnes zīme Viņa vārdā.

Mēdz būt vienaldzīga, pat negatīva attieksme pret klusēšanu, jo tā tiek uzskatīta par Dieva atklāsmes vārdā noniecinājumu. Klusēšana tiek pārprasta kā svinīgi žesti, kā mistisks “būt ārpus vārdiem”. To vairs neuztver tās būtiskajā saistībā ar Dieva vārdu, kā vienkāršu klusēšanu ar Dieva vārdu.

Mēs klusējam pirms Dieva vārda uzklausīšanas, jo mūsu domas jau ir vērstas uz Viņa vārdu, tāpat kā klusē bērns, ieejot tēva istabā.

Mēs klusējam pēc Dieva vārda uzklausīšanas, jo tas vēl arvien runā mūsos un dzīvo, un dara sev mājvietu.

Mēs klusējam agrā rītā, jo Dievam pieder pirmais vārds, un klusējam pirms gulētiešanas, jo Dievam paliek pēdējais vārds.

Mēs klusējam vienīgi Dieva vārda dēļ, tātad nevis tāpēc, lai Dieva vārdam izrādītu necieņu, bet gan tieši tāpēc, lai to patiesi godātu un uzņemtu.