Kas ar šo cilvēku noticis?

“Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas.” [Ec.36:27]

Pasaules bērniem kristieši ir mīkla, ko tie nekad līdz galam nesaprot. Par to nevajadzētu brīnīties, jo, atgriežoties pie Dieva, cilvēka dzīvē daudz kas izmainās.

Kristietim rodas jaunas intereses, un viņš sāk staigāt jaunus ceļus. Kristietis sāk apmeklēt baznīcu un atrod draugus ticības liecinieku vidū. Agrāk tā nebija, bet tagad tā ir, un tāpēc pasaule brīnās.

Nereti kristīgs cilvēks arī pats sev ir mīkla. Viņš zina, ka pieder Jēzum, un tāpēc labprāt atrodas Dieva tautas vidū un vēlas pildīt Dieva prātu. Agrāk viņam tas nerūpēja un viņš dzīvoja kā vairums cilvēku, bet tagad viņa lielākā vēlēšanās ir dzīvot saskaņā ar Dieva gribu.

Tomēr vienlaikus kristietim ir arī jaunas raizes un jaunas skumjas. Viņš jūt, ka nespēj būt nevainojams un pilnībā veltīt sevi Tam Kungam. Viņš viļas pats sevī un ar skumjām atzīst, ka vēl joprojām domā, runā un dara kristietim nepiedienīgas lietas. Tas viņu tik ļoti skumdina, ka izraisa šaubas un mokas.

Kas ar šo cilvēku noticis? – Dievs ir devis viņam jaunu sirdi.

Tā ir noticis tieši tāpēc, ka cilvēks ir iemīlējis Dieva vārdu, labprāt to lasa un klausās, cieši turas pie Dieva tautas, vairs nestaigā grēka ceļus un nesēž zaimotāju pulkā, kā teikts 1. psalmā. Agrāk tā nebija, bet tagad, pateicoties jaunajai sirdij, tā ir.

Tomēr kristieša sirdī vēl joprojām mīt ļoti daudz ļauna. Dieva priekšā viņam arvien jāatzīst, ka viņš joprojām daudz grēko domās, vārdos un darbos. Vai tiešām šim cilvēkam ir jauna sirds?

Jā, kristietim ir jauna sirds, jo tikai tā ir spējīga skumt par visu grēcīgo un nešķīsto, kas arvien vēl mājo cilvēkā. Agrāk viņš par to neuztraucās, bet tagad ir norūpējies.

Tomēr ticībā Jēzum Dieva vārds viņu mierina un iepriecina: “Svētīgs [tas cilvēks], kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti” [Ps.32:1].