Kam Tu līdzinies?

Jums jāatmet vecais cilvēks.. un jāapģērbj jaunais cilvēks [Ef.4:22, 24].

Nav nemaz tik viegli aprakstīt, kas īsti ir jaunais cilvēks, ko Dievs radījis pēc Sava tēla un līdzības. Paldies Dievam, Viņš mums ir devis Cilvēku, kurš visā pilnībā bija Dieva tēls, lai mēs raudzītos uz Viņu un sekotu Viņam – tas ir “cilvēks, Jēzus Kristus”, kas bija Viņa “godības atspulgs un būtības attēls” [Ebr.1:3].

Ja vēlamies redzēt Dieva tēlu un saprast, kādiem mums jābūt, tad mums jāskatās tikai un vienīgi uz Jēzu – nevis kā Dieva Dēlu vai Dieva Jēru, mūsu izpirkumu, bet kā cilvēku. Viņā Dievs mums ir devis ne tikai pilnīgu un brīnišķīgu piemēru, ko uzlūkot un atdarināt, bet arī lielu dārgumu, jo Viņš ir mūsu pestīšanas cerība, mūsu Glābējs un Aizstāvis Tēva priekšā.

Turpretī vecais cilvēks, kas jānoģērbj, jāsit krustā un jānodod nāvē, ir visa grēcīgā samaitātība, ko ir radījusi Ādama krišana. Pirmkārt, tas ir miesīgais prāts, kas ir ienaidā ar Dievu; mūsu dziļā augstprātība, egoisms un savtība, kurā cilvēks visās lietās meklē tikai savu; nebeidzamais lepnums, kas vienmēr uz kaut ko pretendē; tukšība, kas grib tapt saredzama un sadzirdama; dziļā neticība ar visām tās atvasēm – Dieva vārda nicināšanu, labklājības drošību, izmisumu grūtībās, vēsumu pret Dievu un savu tuvāko, nevēlēšanos lūgt un klausīties Dieva vārdu, ļaunas domas, nešķīstas vēlmes un iekāres.

Tāpat arī visi grēki, kas izprovocēti laužas uz āru: tukšas runas, bezrūpīga dzīve, liekulība, meli, negodīgums darbā un darījumos, baudkāre, jutekliskums, netiklība, mantkārība, nežēlība, dusmas, naids un citi grēki un netikumi, ko nav iespējams uzskaitīt. Šīs lietas ir tas ļaunais tēls, kas jāatmet, jāsit krustā un jānodod nāvē. Ja mēs pret to izturētos pareizi, mēs katrā ziņā nebūtu tik vieglprātīgi, vaļīgi, neprātīgi un pašapmierināti.

Tas viss tagad ir nolikts mūsu acu priekšā. Nu mums atliek tā arī dzīvot. Dieva griba un nodoms, jā, Dieva vārda un Gara žēlastības pilnā balss ticīgajiem saka šādi: tā kā tu esi atbrīvots no saviem grēkiem un tev nav jādomā par lielāko kaiti – kā atbrīvoties no grēkiem, tad tu vari būt laimīgs un pateicīgs un likt pie sirds vieglākās rūpes – kā sekot Jēzus pēdās, tikt atjaunotam pēc Viņa tēla un līdzības, kurš tevi ir mīlējis, atpircis un izglābis, lai tu līdzinātos Viņam un savā dzīvē ienīstu, ko Viņš ienīst, un mīlētu, ko Viņš mīl. Tu esi brīvs no saviem grēkiem, un tev par tiem nav jāraizējas. Tu esi Dieva bērns un Kristus brālis. Tad nu esi tāds, kāds Viņš bija, un dzīvo tā, kā Viņš dzīvoja.

Piemēram, Viņš dzīvoja ciešā kopībā ar Savu Tēvu. Viņam bija pilnīga mīlestība uz Dievu un cilvēkiem. Un pildīt Sava Tēva gribu bija Viņa dzīve, ēdiens un dzēriens. Vai arī tu dzīvo ciešā kopībā ar savu Tēvu, esi nemitīgā un ciešā sarunā ar Viņu? Vai darīt Viņa gribu, kalpot tuvākajam, nodot nāvē savu miesu ir arī tava dzīve, ēdiens un dzēriens? Vai tu esi “Svētā Gara templis” [1.Kor.6:19], un tevī mājo pats Gars tāpat kā tavā Glābējā?

Nedzen prom šo balodi, neapbēdini Dieva Garu ar nepaklausību Viņa pamudinājumiem ar tukšiem vārdiem un citiem grēkiem. Nesagrauj un neapgāni Dieva templi ar miesas kārībām un miesīgiem darbiem. Labāk panes un paciet, nekā dari jebko pret savu Dievu.

Kristus apliecināja patiesību, kaut Viņam tas maksāja dzīvību. Apliecini arī tu Kristu, kaut tas tev maksātu cilvēku cieņu, labo vārdu un reputāciju, jā, pat tavu dzīvību un īpašumus. Lai kādā situācijā atradās Kristus, Viņš vienmēr bija rimts Tēva labvēlības dēļ. Arī tu paliec rimts tai situācijā, kurā esi, un ļauj, lai tava nepatika izzūd Dieva labpatikā. Kristus nekad nebija vieglprātīgi nolaidīgs, bet priecīgs Savā dievbijībā. Tu esi Dieva bērns un Kristus brālis, un tāpēc arī tev pienākas tādam būt.

Bet tu varbūt jautā: kurš to spēj? Ja vien es tā spētu dzīvot! Taču Dievs arī nav vēlējies, ka tu pats savā spēkā varētu kļūt pilnīgs. Bet tev ir jātiecas pēc pilnības tā, līdz tu nāc pie atziņas, ka pats to nespēj sasniegt. Tev ir jānopūšas Tā Kunga priekšā un jāpiesauc Viņa vārds, kurš pats pēc Sava prāta veic tevī svētdarīšanas darbu.

Tas nav cilvēka darbs, bet Tā Kunga darbs, un šis darbs tiek veikts ar Dieva vārda pamudinājumu, brīdinājumu un mierinājumu. “Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva” [2.Kor.3:5]. “Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” [Fil.2:13].

Ko nav iespējams panākt ar Dieva vārdu, iekšēju atgādinājumu un pamudinājumu, to Tas Kungs, kur nepieciešams, paveiks ar rīksti un pārbaudījuma svelmi. Jo pamācības rīkste arvien pamudina likt pie sirds Dieva vārdu. Un ticīgi cilvēki sirsnīgi piebilst: “Dievs, lieto kādus līdzekļus vēlies, tikai satver manu sirdi.” Vajadzīga ir tikai viena lieta. Bez svētas dzīves neviens neredzēs To Kungu. Un šī viena lieta arvien ir pavisam skaidra: “Jo ar vienu upuri Viņš uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti” [Ebr.10:14].