Kad ir bail
Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. [Mt.7:7]

Kungs, pēc Tava apsolījuma es lūdzu:
Nedod man zeltu un sudrabu,
Bet gan – stipru un noturīgu ticību.
Pēc Tava apsolījuma es meklēju:
Liec lai es atrodu,
Nevis šīs pasaules baudas un priekus,
Bet gan mierinājumu un veldzi
Tavos svētīgajos un dziedinošajos vārdos.
Pēc Tava apsolījuma es klauvēju:
Atver man –
Es nealkstu tās lietas,
Ko pasaulē tur par augstām un svarīgām,
Toties es ilgojos pēc Tava Svētā Gara,
Dod man to,
Lai Viņš apgaismo manu sirdi,
Un stiprina mani
Kad ir bail un apkārt briesmas.
Ieskaties
Kaspars Dimiters: pasaule ir tāda skola
Kad naktstauriņi un maijvaboles sitas ap laternas gaismu
Ak dod man debes-tiesu [384]
Tu, Jezu, man Ta pestišan’! [9]
Kam mana sirds, tā bēdajies [426]
Māris Čaklais: Dziesma par četriem baltiem krekliem