Kā pieaug cerība

“Ciešanas rada izturību” (Rom.5:1-5). Pacietība burtiski tulkota nozīmē: palikt zem nastas, nenomest to, bet nest. Daudz par maz mēs šodien baznīcā zinām par īpašo nešanas svētību. Nest, ne nokratīt, nest, bet arī nesabrukt, nest kā Kristus nesa krustu, palikt zem tā, un tur apakšā – atrast Kristu.

Dieva miers ir pie pacietīgajiem. “Pacietība dāvā pieredzi”. Kristieša dzīvi veido nevis vārdi, bet gan pieredze. Neviens nav kristietis bez pieredzes. Šeit nav runa par dzīves pieredzi, bet gan par Dieva pieredzi. Bet šeit netiek runāts arī par visa veida Dieva pieredzēm, bet gan par pieredzi, kas rodama saglabājot ticību un Dieva mieru, par Jēzus Kristus krusta pieredzi. Pieredzējuši ir vienīgi pacietīgie. Nepacietīgie nepieredz neko.

Pieredze nes cerību. Jo katrs pārvarētais kārdinājums ir jau nojausma par pēdējo pārbaudījumu, katrs uzvarētais vilnis nes mūs tuvāk ilgotajai zemei. Tāpēc līdz ar pieredzi aug cerība un pieredzot grūtības jau var jaust mūžīgās godības atkalnākšanu.

“Cerība nepamet kaunā”. Kur vēl ir cerība, tur nav zaudējuma.