Jums ir piedots

Mākslinieki bieži vien Jēzu attēlo ar paceltu roku svētījot, ko Viņš bieži darīja, pasludinot grēku piedošanu.

Gadsimtu gaitā jautājums par to, vai mācītājs drīkst stāties ļaužu priekšā un darīt tā, kā darīja Jēzus, ir izraisījis lielas diskusijas un strīdus. Proti, vai mācītājs var cilvēku darīt brīvu no viņa nodarījuma, sakot: “Es tev piedodu tavus grēkus”? Daži citē Mk.2:7 un apgalvo, ka tikai Dievs, nevis kāds cilvēks var piedot grēkus: “Ko šis tā runā? Viņš zaimo Dievu. Kas cits var grēkus piedot kā vienīgi Dievs?”

JĒZUS IR IEDEVIS ATSLĒGAS

Visu šo strīdu vidū dzīvu darošais Evaņģēlijs ir atslēgu vara. Šīs atslēgas Jēzus piešķīra savai baznīcai, kad Viņš sacīja: “Es tev došu debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs” (Mt.16:19). Citiem vārdiem sakot, – Jēzus ir pilnvarojis mācītājus pasludināt to piedošanu, ko Viņš izcīnīja, mirdams mokpilnā nāvē pie krusta. Kristīgajā baznīcā to sauc par ABSOLŪCIJU.

ABSOLŪCIJA un tās izpratne bija pats svarīgākais jautājums pirmajiem reformatoriem. Kad 1530.gada 25.jūnijā šie luterāņi drosmīgi apliecināja savu ticību Svētās Romas impērijas imperatora priekšā, viņi sacīja, ka ļaudis uzcītīgi tiek mācīti, cik augstu vērtējami ir ABSOLŪCIJAS vārdi, un cik mierinoši tie ir; jo tā ir nevis cilvēka balss vai vārdi, kas to pasludina, bet gan Dieva vārds, kurš piedod grēku, un tā tiek pasludināta Dieva uzdevumā (Augsburgas ticības apliecība, XXV artikuls).

ABSOLŪCIJA IR JĒZUS BRĪNIŠĶĪGĀ ATSLĒGA

ABSOLŪCIJA nav kāda cilvēku radīta mācība. Kā jau pirmie luterāņi to Augsburgā pasludināja savā ticības apliecībā, ABSOLŪCIJA ir tā, kur

“atslēgu vara tiek parādīta visā krāšņumā” (Vienprātības grāmata).

Viņi nepārprotami atsaucās uz Jēzus vārdiem: “Un Es tev došu debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs” (Mt.16:19).

Pamatodami savu mācību uz šiem Jēzus vārdiem, pirmie luterāņi to deklarēja tā, ka ABSOLŪCIJĀ

“atslēgu vara tiek parādīta visā krāšņumā, un [tiem, kas dzird absolūciju] tiek atgādināts, kādu mierinājumu tā nes izbiedētām sirdsapziņām” (Vienprātības grāmata).

ABSOLŪCIJA IR JŪSU DĒĻ

Jūs varētu sacīt: “Kādēļ tad ABSOLŪCIJAS pasludinājums ir tik brīnišķīgs? – Manuprāt, manā dzīvē tam nav nekādas īpašas nozīmes.”

Nākamais piemērs palīdzēs jums saprast to neaprakstāmo prieku, ko jūs varētu piedzīvot, kad jūs dzirdat un pilnībā izprotat biblisko ABSOLŪCIJAS pasludinājumu. Ja jums, piemēram, būtu piespriests mūža ieslodzījums, soda izciešanas laikā jūs varētu dzirdēt daudz runājam par apžēlošanu, piedošanu un brīvību. Jums tās varētu būt interesantas tēmas apspriešanai. Tomēr, iekams cietuma priekšnieks nav pasludinājis apžēlošanu tieši JUMS, jūs nespēsiet izbaudīt ABSOLŪCIJĀ ietvertā piedošanas Evaņģēlija dāvāto prieku.

Gluži tāpat viens otrs, būdams draudzes loceklis, būtu daudz dzirdējis runājam par tādām lietām kā piedošana, apžēlošana, brīvība. Un tikai tad, kad šī labā vēsts ir adresēta tieši jums, kad jūs dzirdat, ka mācītājs Dieva apžēlošanu pasludina tieši jums, jūs piedzīvojat Dieva piedošanas vareno spēku. Viena lieta ir runāt par brīvību un miera, apžēlošanas, piedošanas pasludinājumu, atrodoties garīgā grēka cietumā, bet pavisam kas cits ir dzirdēt šo pasludinājumu izteiktu tieši jums un jūsu dēļ!

IZMANTOJIET IESPĒJU DZIRDĒT DIEVA PIEDOŠANAS PASLUDINĀJUMU

Nopietni izvērtējiet baznīcu vai draudzi, kuru jūs apmeklējat vai agrāk apmeklējāt. Varbūt viss, ko jūs tur esat dzirdējis, ir tikai runas par Dieva miera, apžēlošanas un piedošanas Evaņģēliju. Vai varbūt jūs savā baznīcā esat dzirdējis daudz runājam par to, kas jums jādara, pirms Dievs jums varētu piedot. Tādā gadījumā jūs nekad neesat dzirdējis Dieva patieso beznosacījumu Evaņģēliju uzrunājam jūsu izbiedēto sirdsapziņu un grēka pilno sirdi. Iespējams, jums nav sacīti Jēzus vārdi: “Tavi grēki tev piedoti” (Lk.5:20; 1.Jņ.2:12). Sargieties no šīs lielās velna viltības, jo tas, vai mācītājs tikai runā par Evaņģēliju vai arī tiešām pasludina Evaņģēliju, atšķiras kā diena pret nakti. Klausītājiem tas nozīmē lielo atšķirību starp nemitīgu satraukumu, nebeidzamām bailēm un izmisumu un nebeidzamu cerību, prieku un mieru!

Izvērtējiet, vai jūsu baznīcas mācītājs sludina Dieva žēlastību un piedošanu jūsu grēkpilnajai sirdij un vainas nastas apgrūtinātajai sirdsapziņai vai uzkrauj jūsu sirdij vēl smagākas nastas ar piedošanu, kurai ir nosacījumi.

LŪGŠANA

Lūdziet šo lūgšanu katru dienu:

Mīļais Kungs, dari tā, lai mācītāji, priesteri un citi baznīcu vadītāji izvērtē, vai viņi pilda Jēzus pavēli, “ka Viņa vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām” (Lk.24:47). Palīdzi man atrast tādu baznīcu, kur Tavs Evaņģēlijs tiek pasludināts ABOLŪCIJĀ (Mt.16:19) par iepriecinājumu man un visiem draudzes locekļiem. “Atdod man atkal atpakaļ savas pestīšanas prieku” (Ps.51:14). Atjauno, Kungs, Tavu svētīgo ABOLŪCIJAS dāvanu visā savā baznīcā, lai visi cilvēki ikvienā tautā un zemē varētu dzirdēt Tavu svētīgo pasludinājumu, ka viņi tiek atbrīvoti no grēkiem bez kādiem nosacījumiem un viņiem tiek dota jauna brīvība ar prieku kalpot Tev. Paļāvībā es Tevi lūdzu Jēzus vārdā, kurš ir tavas svētīgās un žēlastības pilnās ABOLŪCIJAS sirds un devējs. Āmen.