Izsūdzēt grēkus Dievam jeb savam tuvākajam

Kristiešu paradums ir izsūdzēt grēkus Dievam jeb savam tuvākajam. Šie abi veidi pateikti Tēvreizē, kad mēs lūdzam ‘piedod mums mūsu (grēka) parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” Šāda grēksūdze mums jāievēro, kamēr vien mēs dzīvojam.

Kristus Mateja evaņģēlijā saka (5:23-25): “Noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli Esi labprātīgs savam pretiniekam bez vilcināšanās…” Dievs šeit prasa abām pusēm, lai tas, kas noziedzies pret otru, lūdz piedošanu, un lai tas, kam lūdz, to dod, jo Dievs nebūs žēlastīgs nevienam un nepiedos tam viņa grēkus, ja arī viņš nepiedos savam tuvākajam. Tāpat ticība nevar būt īsta, ja tā nenes šo augli, ka tu piedod savam tuvākajam un ka tu lūdz pēc piedošanas. Citādi cilvēks neuzdrošinātos parādīties Dieva priekšā. Ja šī augļa nav, ticība un grēksūdze nav patiesa. Privātā bikts ir grēku izsūdzēšana personīgi mācītājam. Kad tu jūti vajadzību pēc tās un ilgojies pēc atraisīšanas.

Dieva priekšā mums vajadzētu atzīt, ka esam vainīgi visos grēkos, pat tajos, ko mēs neapzināmies, kā mēs to atzīstam Tēvreizē. Tomēr biktstēvam mums vajadzētu izsūdzēt vienīgi tos grēkus, ko mēs apzināmies un kas mūs nomāc.

Es nevienam cilvēkam neatļautu man atņemt privāto grēksūdzi un nemainītu to ne pret kādiem pasaules dārgumiem, jo es zinu, kādu mierinājumu un spēku tā man ir devusi. Neviens nezin, ko privātā bikts var dot, kā vien tas, kurš daudz cīnījies ar sātanu.