Īsts cilvēks

Kristus nav princips, saskaņā ar kuru būtu jāpārveido visu pasauli.

Kristus nepasludina sistēmu, kas būtu laba šodien, šeit, tagad un visos laikos. Kristus nemāca abstraktu ētiku, kuru būtu jāīsteno par jebkādu cenu. Kristus būtībā nav nedz skolotājs, nedz likumu devējs, bet cilvēks, īsts cilvēks kā mēs.

Līdz ar to Kristus nevēlas, esam, pirmkārt, kādas konkrētas doktrīnas mācekļi, pārstāvji vai aizstāvji, bet gan cilvēki, īsti cilvēki Dieva priekšā.

Kristus nevis mīlēja teoriju par labo kā ētikas skolotājs, bet mīlēja īstus cilvēkus. Kristus nebija filosofs, kuram interesētu kādas universālas vērtības, bet gan tas, kas var tiešām kalpot konkrētiem cilvēkiem. Kristu nenodarbināja jautājums, vai kāda maksima kļūs par kategorisko imperatīvu, bet vai mana šī brīža rīcība palīdz manam kaimiņam būt cilvēkam Dieva priekšā.

Dievs nekļuva par ideju, par principu, par programmu, par kategorisku prasību vai likumu, bet gan par cilvēku.

Tādēļ, pārveidošana saskaņā ar Kristus veidolu ietver divas lietas.

Pirmkārt, ka Kristus veidols paliek tas pats un nemainīgs, bet nevis kā universāla ideja, bet kā tāds, kāds Viņš unikāli ir, Dievs, kas kļuva cilvēks, kas tika sists krustā un augšāmcēlās.

Otrkārt, pateicoties Kristus veidolam ir nosargāts īsta cilvēka veidols tā, lai īsts cilvēks saņemtu Kristus veidolu.