Iepotēti Jēzū
Gādīgs dārznieks var šķietami nedzīvu zaru iepotēt dzīvā stumbrā. Dārznieks, ievietojot zaru nelielā iegriezumā uz stumbra, to savieno ar stumbrā esošajām barības vielām un ūdeni, kas liek zaram atkal atdzīvoties un uzplaukt.
Līdzīgi arī dievišķais “Dārznieks” pievieno tevi — “mirušo” zaru (Ef.2:1) Kristum, “īstajam vīnakokam” (Jņ.15:1). Iepotējot tevi Kristū, Dievs tevi pievieno jaunai dzīvei, kas izplūst no Jēzus nāves un augšāmcelšanās. “Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns” (2.Kor.5:17). Kā pareizi norāda Mārtiņš Hemnics, ar Kristību mēs tiekam “pievesti Kristum un iepotēti Viņā”.
DIEVS TEVI SAVIENO AR DZĪVĪBU!
Pazīstamais zviedru teologs Anderss Nigrens, skaidrojot Rom.6:1–14, kur Pāvils runā par savienošanu ar Kristu Kristībā, lieto šo pašu salīdzinājumu.
“Mēs esam zari, kuri agrāk nepiederēja Kristum, šim vīnakokam, bet mēs tikām iepotēti šajā vīnakokā ..kopš tā brīža mēs esam daļa no vīnakoka, saņemam no tā barības vielas un spēku.”
Kristības salīdzinājums ar cilvēka iepotēšanu Jēzū, ko veic Dievs, satrauks daudzus mūsdienu protestantus. Visšokētākie būs tie, kuri tic, ka viņi paši var savienoties ar Kristu, izdarot “personīgu izvēli”, vai arī tie, kas uzskata Kristību par cilvēka veiktu darbību, kurā var sevi savienot ar Kristu.
Vai gan zars, kurš ir “miris savos pārkāpumos un grēkos” (Ef.2:1), var sevi savienot ar vīnakoku? Tas nav iespējams! Bībeles pētnieks Martins Francmans vēl piebilst: “Visi šī koka zari ir pie tā tāpēc, ka Dieva žēlastība ir tos tur nolikusi, tie ikviens savu vietu un savienojumu ar sakni, kura uztur viņu dzīvību, ir saņēmuši no Dieva.” Bībeles pētnieks Džordžs Stokhards raksta: “Jūsu kristietību stiprina un uztur tas, ka jūs esat savienoti ar sakni [Jēzu], .. vienīgi tikmēr, kamēr kristietis uzņem un absorbē enerģiju, spēku, dzīvību no Dieva vārda, viņš ir dzīvs Dieva draudzes loceklis. Pāvils lietas būtību izsaka kodolīgi: “No Viņa [Dieva] jūs esat Kristū” (1.Kor.1:30). Un vēl: “Dievs, bagāts būdams žēlastībā .. mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti” (Ef.2:4–5).
PRIECĀJIETIES, KA ESAT IEPOTĒTI KRISTŪ!
Netērējiet velti laiku, diskutējot par to, “kā” jūs varētu tikt savienoti ar Dievu. Priecājieties, ka Dievs īsteno savienošanu, Kristībā iepotējot jūs Jēzū. “Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības” (1.Jņ.5:12).
Mācība par Kristības pestījošo spēku nav tikai luterāņu tradīcija, bet gan viena no Bībeles pamatmācībām (Rom.6:1–14; 1.Pēt.3:21). Austrietis Alfrēds Edersheims, kurš bija izcils jūdaists, konvertējās kristietībā Skotijas Prezbiteriāņu baznīcā. Tā ir viena no baznīcām, kuras noliedz Kristības dzīvu darošo spēku. Tomēr Edersheims, pamatodamies uz nopietnām Bībeles studijām, savā divsējumu darbā Mesijas Jēzus dzīve un Viņa laiks bija spiests atzīt, ka ticīgie ir “iedēstīti vīnakokā (Jēzū) ar Kristību”.
Ja jūs esat mācītājs, izmantojiet salīdzinājumu ar potēšanu, lai sniegtu draudzei spēkpilno Bībeles mācību par Dieva pestījošo brīnumu Kristībā. Izskaidrojiet, kā tas saskan ar tādām Rakstu vietām kā Jes.53:2; Jer.23:5 un 33:15; Cah.3:8 un 6:12; Rom.15:12; un Atkl.5:5.
Ja esat mūziķis vai mākslinieks, ievijiet šo tēlu savos darbos. Uzskicējiet metu draudzes karogam vai altārsegai, kas attēlotu šo brīnišķīgo nepelnīto Dieva žēlastības darbu pie Viņa ļaudīm. Šāda tēlainība kristiešiem var tikai palīdzēt. Viss, kas mums ir, un viss, kas mēs esam, sakņojas un ir iepotēts Kristū, “jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam” (Ap.d.17:28).
Ieskaties