Grēku dažādība

“Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība. Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā.” [1.Jņ.3:4-5]

Katrs grēks, tas ir, katrs dievišķā Likuma pārkāpums, ir necieņa un nevērība pret mūžīgā, svētā un taisnīgā Dieva augsto varenību, un tāpēc tas ir pelnījis mūžīgu nosodījumu no Dieva puses. Neskatoties uz to, pastāv dažāda veida pārkāpumi. Cilvēks, kuru kaut arī pastāvīgi nomoka kādi grēki, joprojām var saņemt piedošanu un palikt Dieva žēlastības pavēnī, bet tai pat laikā ir arī citi grēki, kas izslēdz cilvēku no Dieva Valstības un Viņa svētās sadraudzības.

Aktuālo grēku starpā ir lielas atšķirības. Tos nedrīkst jaukt ar iedzimto grēku, ar kuru piedzimst visi cilvēki. Iedzimtais grēks ir pilnīga cilvēka dabas samaitātība, kas piemīt gan cilvēka ķermenim, gan dvēselei, gan saprātam, gan gribai, gan arī cilvēka visa veida motivācijai. Tā saukto aktuālo grēku vidū ir gan vājuma grēki, gan ļaunprātības un netiklības grēki, gan straujas dabas grēki, gan dominējošie grēki, gan smagi un mazāk smagi grēki, kā arī apzinātie vai arī neapzinātie grēki.

Vājuma grēki ir tie, kas rodas no cilvēka dabas vājuma, pat starp tiem, kuriem ir nopietna vēlme kalpot Dievam pilnīgi bez grēka. Šādi cilvēki sēro par mazāko kļūdu un meklē piedošanu, un pēc klupšanas viņi vienmēr kļūst uzmanīgāki un piesardzīgāki.

Ļaunprātības un netiklības grēki ir apzināti grēki, kurus darot cilvēks rod baudu un prieku. Tie var būt arī tādi, par ko cilvēks saņemtu pasaulīgu sodu, ja nezinātu, kā no tā izvairīties, — pie šiem grēkiem varam pieskaitīt, piemēram, nevainīgi izlietās Ābela asinis. Vai arī tie var ietvert nabadzīgo un pamesto cilvēku apspiešanu, peļņas kāra cilvēka izspiestos nabadzīgo ļaužu sviedrus sūrā darbā un apkrāpto atraitņu asaras. Šādi grēki, uz zemes neatrodot nevienu tiesnesi, sauc pēc Visuzinošā un Taisnīgā Debesu Tiesneša atriebības.

Pārsteidzības grēki ir tie, ar kuriem cilvēks tiek piespiests pie zemes vai nu sava temperamenta, vai pēkšņa un negaidīti smaga kārdinājuma dēļ, bet no kura viņš ar patiesu grēku nožēlu ātri pieceļas. Svētais Pēteris mums ir parādījis šāda veida grēka piemēru: bailēs no apkārtējiem cilvēkiem un no nāves, kārdinātājs viņu pēkšņi nogremdēja Jēzus noliegšanas grēkā.

Dominējošie grēki ir tie, kuriem cilvēks labprāt seko pat bez nopietna kārdinājuma. Tos sauc arī par smagiem grēkiem, jo ​​personai, pār kuru tie dominē, nevar būt ticības un līdz ar to arī nav vietas Dieva žēlastības kopībā. Šādā gadījumā ir skaidrs, ka viņu nevada Dieva Gars, un tas nozīmē, ka viņš ir garīgi miris.

Mazāk smagi ir tie grēki, kuros cilvēks nav savu sirdi tik ļoti nocietinājis un nav padarījis sevi par bezkaunīgu, lai viņā vairs nevarētu rasties skumjas un nožēla par izdarītajiem grēkiem. Viņam tad ir cerība ilgoties pēc žēlastības un ticības.

Smagie grēki, gluži pretēji, ir tik briesmīga nocietināšanās pret visiem Dieva Gara impulsiem, ka indivīds visu mūžu nicina, izsmej un zaimo žēlastību, mierinājumu un piedošanu. Tāds cilvēks neko nevēlas zināt par Kristu, Viņa asinīm un Viņa veikto izpirkšanu. Raksti to sauc par grēku pret Svēto Garu, un tas ir grēks, kas noved pie mūžīgās nāves.

Apzinātie grēki ir tie, kurus persona izdara pat pret savu pareizo saprašanu un neskatoties uz visiem savas sirdsapziņas brīdinājumiem. Turpretī neapzinātie grēki tiek izdarīti, nedomājot par tiem. Cilvēks, kurš dara šādus grēkus, var pat domāt, ka viņš dara kaut ko labu un patīkamu Dievam.

Kaut arī grēku dažādība ir liela un skumja, sākot no bezrūpīgām un tukšām domām līdz pat faraona un Jūdas stūrgalvīgajai nocietinātībai, tomēr katrs grēks parāda mūsu sirds sacelšanos pret Dievu, Gaismas Tēvu. Daži grēki var šķist ļoti maziņi un nenozīmīgi, taču nevienu grēku nevar piedot tāpat vien, arī par šādiem grēkiem piedošanu var saņemt tikai Jēzus Kristus, Dieva Dēla, dēļ.