Grēksūdze ir cieši saistīta ar ticību

Grēku piedošanai, kas notiek caur absolūciju, pamats ir dots Kristus veiktajā salīdzināšanas darbā (2.Kor.5:19-21). Tātad priekšnosacījumi grēku piedošanai ir nevis cilvēka, bet gan Dieva ziņā, Kristū (Ef.1:11-14).

No tā var izsecināt, ka ticība patiesībā nav priekšnosacījums grēku piedošanai. Vienīgais priešnosacījums ir jau veiktā salīdzināšana. Ticība ir kā cilvēka roka, kura izstiepta apsolītās dāvanas saņemšanai.

Bieži saka, ka grēksūdze kā žēlastības līdzeklis var tikt lietota nepareizi. Uz to varētu atbildēt, ka lielākā daļa dāvanu var tikt pieņemtas un pielietotas nepareizi, bet tas nav iemesls atteikties no to pareizas lietošanas vai pilnībā noraidīt šo dāvanu. Aplamai lietošanai jātiek novērstai ar pareizu mācīšanu, parādot cilvēkiem, ka grēku piedošanu iespējams saņemt vienīgi patiesā grēku nožēlā. Cilvēkiem arī jāatgādina, ka grēku piedošana ir cieši saistīta ar Dieva vārdu, Kristību, Svēto Vakarēdienu un lūgšanu, ka tā nav šķirama no šīm lietām.

Ir vēl kāds bieži izsacīts iebildums pret grēku sūdzēšanu: kā grēksūdzes pieņēmējs, tas ir, Dieva vārda sludinātājs, var pietiekami labi zināt, kas ir sūdzētāja sirdī, pirms viņš pasludina tam grēku piedošanu? Taču šī jautājuma pamatā ir pārpratums. Kas gan mācītājam būtu jānoskaidro, pirms viņš pasludina grēku piedošanu? Vai ir jābūt noteiktam grēku nožēlas līmenim, konkrētām dzīves veida izmainām, vai grēksūdzētājam jābūt sasniegušam noteiktu labuma pakāpi, un tā tālāk?

Te mums jāsaprot, ka vienīgais nosacījums grēku piedošanai ir Dieva žēlastība. Dievs ir pilnīgi salīdzinājies ar pasauli Kristū tad, kad Kristus ir izpircis pasaules grēkus (Rom.5:11; 1.Jņ.2:2). Tādēļ arī cilvēkiem var tikt dota grēku piedošana. Nav vajadzīga nekāda papildus izmeklēšana. Nav vajadzīga nekādu papildus nosacījumu izpildīšana vai uzlikšana.