Gals nāvei

Kristus ir augšāmcēlies – tas nozīmē, ka Dievs savā mīlestībā un visvarenībā dara galu nāvei un sauc dzīvot jauno radību.

Dievs dod jaunu dzīvību. “Kas bija, ir pagājis. Redzi, visu Es daru jaunu.” [Atkl.21:4-5]

Augšāmcelšanās jau ir ielauzusies šajā vecajā pasaulē, kā tās gala un nākotnes pēdēja zīme un dzīva realitāte.

Jēzus ir augšāmcēlies kā cilvēks. Proti, Viņš ir dāvājis cilvēkiem augšāmcelšanas dāvanu. Tādējādi cilvēki paliek cilvēki, bet jaunā augšāmceltā veidā, kas ir pilnīgi atšķirīgs no vecā. Jūs varat būt droši, ka tie, kas jau ir augšāmcēlušies ar Kristu, paliks šajā (pirms-pēdējā t.i. pirms-beigu) pasaulē, kurā atnāca Jēzus, un kurā stāv Viņa krusts, līdz viņi sasniegs nāves robežu.

Pat augšāmcelšanās neatceļ pirms-pēdējo, kamēr vien pastāv Zeme, bet mūžīgā dzīvība un jaunā dzīve vēl spēcīgāk ielaužas pasaulīgajā dzīvē, un rada tajā sev vietu.

Iemiesošanās vienībai un dažādībai (personās), krustam un augšāmcelšanai jābūt skaidrām.

Kristieša dzīve ir dzīve ar Jēzu Kristu, kurš kļuva cilvēks, tika sists krustā, augšāmcēlās, un kura vārds mums pilnībā sniedz vēsti par grēcinieka attaisnošanu žēlastībā.

Kristieša dzīve nozīmē būt cilvēkam spēkā, kurā Kristus kļuva cilvēks, tikt tiesātam un saņemt piedošanu krusta spēkā, un dzīvot jaunu dzīvi augšāmcelšanās spēkā. Un visi šie spēki ir savā starpā saistīti.