« Pirmā daļa lasāma šeit Savas pēdējās vakariņas Luters paēda pie galda ar visiem.... Lasīt tālāk
e-refleksijas
Atkarībā no trauka tilpuma, tam ir savs mērs. Lai gan zinātniski bija pierādīts, ka LELBiešu pacietība ir bezizmēra, nu tās mērs ir pilns. “Vanag, atkāpies!”... Lasīt tālāk
Reiz es saņēmu vēstuli. Tās autors man norādīja, ka savās apcerēs es bieži lietoju vārdu “Kristus,” bet vārdu “Jēzus” gandrīz nemaz. Viņš apgalvoja: “Ticīgai sirdi... Lasīt tālāk
18. februāris mūsu baznīcas kalendārā ir M.Lutera nāves atceres diena. Reti kurš baznīcas vēstures notikums ir tik plaši un rūpīgi daudzu liecinieku dokumentēts kā Lutera... Lasīt tālāk
Pazemotais Dievcilvēks sadusmo gan dievbijīgos cilvēkus, gan cilvēkus vispār. Sadusmo Viņa vēsturiskā neskaidrība.... Lasīt tālāk
Cik gan daudz ir to, kas noraidījuši Kristus aicinājumu tikai tādēļ, ka nevēlas uzņemties krustu.... Lasīt tālāk
Ciešanām jātop nestām, lai tās paietu. Tās jānes vai nu pasaulei un tādejādi jānogrimst, vai arī tās krīt uz Kristus un Viņā tās tiek pārvarētas.... Lasīt tālāk
Šī ilustrācija atspoguļo, ka bauslība tikusi dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi caur Jēzu (Jņ.1:17). Bauslība un Evaņģēlijs ir divas durvis uz Rakstiem... Lasīt tālāk
Luterāņiem ir divas ļoti svarīgas grāmatas – Bībele un Mārtiņa Lutera Mazais katehisms.... Lasīt tālāk
Otro reizi es piedzīvoju šeit ciešanu laiku (cietumā). Es iekšēji vēršos pret to, kad lasu vēstulēs izteicienus, kas runā par manām “ciešanām”.... Lasīt tālāk