Kas ir tevi radījis? [101]

Dvēsele, nezūdījies Un nemekle nieku lietas,
Kas par pīšļiem pārvērsies, Izzudīs no savas vietas.
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.

Atraisies no pasaules, Lai tev sirds uz augšu dodās,
Kur priekš tavas dvēseles Pilna žēlastiba rodās.
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.

Kad pēc miera ilgojies Un tev sirds ar bēdām ēdās,
Tu pie Jezus atspirgsies; Viņš tavs prieka-avots bēdās.
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.

Mekle to vientiesigi, Neļauj sirdei citur griezties,
Viņš tev uzņem laipnigi, Palīdz vājam cauri spiezties.
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.

Diezgan tu nelietībās Mūža dienas pavadijis,
Pasaul’s viltus kāribās Sirdi tik nenonāvejis.
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.

Cits gars valda pasaulē Un iekš visam pasauls lietām,
Tam neļaujies, dvēsele, Tas ir preti Dievam svētam.
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.

Dievs ir tevi radījis Un tu gars no viņa Gara.
Kristus tev atpestijis, Tev par Dieva bērnu dara.
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.

Pie tās dzīvās straumes nāc, Kas tek no ta Dieva jēra,
Tur, kas slāpst, top dzirdināts, Jo ta visiem plūst bez mēra;
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.

Lai ta Kunga godiba Stāv priekš acīm tev arvienu,
Sirdi svētā lūgšanā Uz to pacel katru dienu.
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.

Dvēsel’, lūdzu pacieties, Gan tu panāksi to galu,
Kur tavs žēligs Kungs un Dievs Pieliks tev to labo daļu.
Jezu mekle vienigu, Savu gaismu mūžigu.