Dievs bija nolēmis

“Viņš sacīja tam: “Lūk, Es paklausīšu tevi šinī lietā; Es neizpostīšu šo pilsētu, par kuru tu esi runājis.”” [1.Moz.19:21]

Dievs bija nolēmis līdz ar citām pilsētām izpostīt arī Coāru. Taču, tā kā Lats grib doties uz turieni un lūdz par to Dievu, Viņš piekāpjas un dara tā, kā Lats grib. Tāpat viena paša Pāvila dēļ kuģa bojāejas laikā tika izglābti visi, kas bija kopā ar viņu, Ap.d.27:22 u.t.

Tas šķiet par daudz un ir gandrīz neticami; tomēr mums šis piemērs rūpīgi jāievēro – kā mācība un mierinājums, lai arī mēs labprāt lūgtu, “bez kurnēšanas un šaubīšanās” – kā Sv. Pāvils saka Fil.2:14. Bet par kurnēšanu viņš sauc to, ka dusmojamies par savu krustu un gribam zināt, kādēļ Dievs vienu vai otru lietu darījis tieši tā.

Mums jāpakļaujas uz jāpaklausa Viņa gribai; ja Viņa darbos saskatām ko tādu, kas mūs apgrēcina, tad mums ir jālūdz. Bet svārstīšanās, ko Sv. Pāvils nosauc par šaubīšanos, mums no lūgšanas pilnīgi jāizslēdz. Jo tikai šādas šaubas sabojā lūgšanu.

Tādēļ Sv. Bernhards mudina savus brāļus nenicināt lūgšanu, bet zināt, ka tā jau ir uzrakstīta Debesīs, pirms vēl tikusi izrunāta.

Kurš gan ir cienīgs runāt ar Dievu? Tādēļ mums jābūt mierā ar to, ka caur Vārdu esam aicināti pie ticības, esam mācīti Dieva Vārdā un kļuvuši par Baznīcas locekļiem, kam dota skaidra un noteikta pavēle lūgt.