Dieva vārds ir patiesā zelta lāde

Tu saki: “Man vairs nav jālasa un jāklausās. Es zinu, kas man jāzina, un atliek tikai tā dzīvot.” Taču ņem vērā, tu, neprāti! — Protams, Dieva vārds kalpo ne tikai zināšanām, bet arī dzīvošanai. Bet, pat arī, ja tu zini visu, kas tev jāzina, un tev atliek tikai tā dzīvot, tev skaidri jāapzinās, ka labprātību un spēku tā dzīvot tev piešķirs vienīgi Dieva vārds.

Varbūt tev ir pietiekami gaiša galva, bet tavā sirdī trūkst mīlestības, miera un prieka, pacietības un pazemības u. c. Vai tiešām tava ticība ir pilnīga? Vai tiešām tu esi apguvis visu, kam ir jātic? Vai tava mīlestība ir pietiekami dedzīga, ka tev ar Dieva vārda palīgu vairs nav jāpieaug? Vai tev ir pietiekami daudz mierinājuma, Dieva miera un prieka pārbaudījuma brīdī?

Tu taču esi pieredzējis, ka visas šīs dārgās dāvanas tevī ir Dieva vārda radītas. Vai nebūtu labi un lietderīgi tās pavairot? Ja būtu tāda vieta, kur varētu atrast zelta monētas un dārgas pērles, — vai tu neizmantotu katru brīvu brīdi, lai meklētu šos dārgumus, lai arī varbūt katru brīdi tev tie nav nepieciešami? Bet kuras pērles un zelta monētas ir tik vērtīgas kā šīs garīgās veltes — ticība, miers, prieks, mīlestība, pacietība? Šīs veltes tu vari ik dienas krāt no Dieva vārda.

Dieva vārds ir patiesā zelta lāde, kur atrodami debesu dārgumi. Bet, ak vai! Cilvēki ir miesīgi un pasaulīgi un tik zemu vērtē garīgas un debešķīgas lietas. Taču pienāk laiks, kad tu atdotu visu zeltu un sudrabu, lai saņemtu sev sirdī kaut vienu dzīvu un mierinošu Dieva vārdiņu, piemēram, kad ārsts pie tavas nāves gultas vairs nedod nekādu cerību dzīvot un tev ir jāpieņem nāves tuvums.

Īsi sakot, garīgā dzīve nav tikai zināšanas, nedz arī dzīve pēc zināmiem pamatprincipiem un pieņēmumiem, bet tā ir patiesa dzīve no augšienes, kas tāpat kā visa cita dzīve ir pastāvīgi jāuztur ar barību, kam ir nepieciešama “dzīva maize, kas nākusi no debesīm” (Jņ.6:51). Šī dzīvība ir garīga, un tā nav atkarīga no kādiem cilvēciskiem apstākļiem, bet tikai no šī debesu ēdiena.