Dieva tēls un līdzība
Par to, ka cilvēks tika radīts pēc Dieva tēla un līdzības, tagad uzzinām no paša Dieva vārdiem, kas atrodami 1.Moz.1:26. Dieva tēls un līdzība nozīmē, ka cilvēks tika radīts labs, gudrs un taisnīgs, un tās bija Dieva īpašības, kas atspoguļojās cilvēkā kā spogulī.
Jau kopš senās baznīcas laikiem teologi ir diskutējuši par to vai Dieva tēls un līdzība ir viena un tā pati lieta vai kaut kas atšķirīgs. Saistot Dieva tēlu un līdzību ar diviem radīšanas aprakstiem 1. Mozus grāmatā teologi ir ielasījuši šajos vārdos cilvēka attīstības un progresa ceļu pretī pilnībai. Klasiskā luterāņu un Romas katoļu teoloģija principā pieturējās pie viedokļa, ka abi vārdi “tēls” un “līdzība” nozīmē vienu un to pašu. Tomēr teoloģijas vēsturē atrodami arī atšķirīgi uzskati. Vispirms Irenejs uzskatīja, ka starp “tēlu” un “līdzību” pastāv atšķirība.* Par Dieva tēlu viņš uzskatīja cilvēka saprātīgumu un brīvo gribu, bet par Dieva līdzību viņš uzskatīja Dieva taisnības dāvanu, kuru pateicoties savam prātam un gribai cilvēks varēja paturēt un turpināt, pakļaujoties Dieva bauslības prasībām. Šī izpratne tika paturēt viduslaiku sholastiķu vidū, bet Akvīnas Tomas tajā ieviesa zināmas izmaiņas. Pēc Toma domām cilvēkam bija nepieciešam Dieva palīdzība, lai viņš spētu palikt sākotnējā svētumā. Savukārt šī Dieva palīdzība bija atkarīga no Ādama pūlēm un vēlmes paklausīt Dieva likumam.
“Tādējādi Akvīnas Toma teoloģijā pirmo reizi Dieva žēlastība tika padarīta atkarīga no cilvēka nopelniem.”
Reformācijas laika teologi Toma uzskatus noraidīja, jo tie apdraudēja mācību par cilvēka pestīšanu tikai no Dieva žēlastības un ticības kā nepelnītām Dieva dāvanām. Neiedziļinoties tālāk šajā diskusijā, mēs paliksim pie līdzīga uzskata, ka abi šie vārdi “līdzība” un “tēls” nozīmē vienu un to pašu jeb ir sinonīmi. Tam ir noteikts pamats. 1. Mozus grāmatas 5:1, atgādinot par cilvēka radīšanu, vairs lietots tikai viens vārds – “Dieva līdzība”. Taču turpat tālāk, runājot par Seta dzimšanu, vairs netiek sacīts – pēc Dieva līdzības, bet pēc Ādama līdzības un izskata (1.Moz.5:3). Tādējādi Dieva līdzība, pēc kuras sākotnēji tika radīts Ādams, vairs neparādās pie Seta, bet Sets piedzimst pēc Ādama līdzības. Kas tā ir par līdzību? Tā ir grēkā kritušā cilvēka līdzība, cilvēka, kas tagad pakļauts Dieva dusmām, lāstam, laicīgai un mūžīgai nāvei. Dieva tēla un līdzības atjaunošana cilvēkā tagad iespējama vienīgi pateicoties Kristus veikumam.
Apustulis Pāvils tādēļ saka, ka cilvēkam tagad “jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā” (Ef.4:24-25), un jāapģērbj “jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla.” (Kol.3:10). Abos šajos pantos mēs atrodam divus vienādus izteikumus “pēc Dieva” un “pēc Radītāja tēla”. Šādi tiek apkratīts jaunais cilvēks, kas tiek saukts par jaunu nevis tādēļ, ka mainījusies viņa būtība, bet jaunajā cilvēkā parādījušās jaunas īpašības – Dieva pazīšana, taisnība un patiess svētums.
Tādējādi Dieva tēls cilvēkā nozīmē to, ka cilvēks ir radīts “pēc Dieva” un atjaunots “pēc Dieva tēla”, kur Dieva tēls apzīmē Dieva pazīšanu, taisnumu un svētumu. No apustuļa sacītā mācamies, ka Dievs tēls cilvēkā var tikt atjaunots tikai pateicoties Svētā Gara darbam cilvēkā. Sekojoši Dieva tēls nav atgūstams dabiskas dzimšanas ceļā, jo tas, kas no miesas dzimis, ir miesa” (Jņ.3:6). Tādējādi kristieši, kā norāda Tertuliāns nedzimst, bet par tādiem kļūst. No iepriekš sacītā secināms, ka Dieva tēls cilvēkā nav daļa no dzīvās dvēseles būtības, jo tā piemīt arī neatdzimušajiem cilvēkiem. Sekojoši cilvēka būtība ir viena lieta, bet Dieva tēls cilvēkā pavisam cita. Arī no Kolosiešu vēstules vārdiem secinām, ka atjaunotā cilvēka atziņa, kas ir jaunā cilvēka daļa, nepiemīt neatdzimušajiem. Tā ir Svētā Gara nesta gaisma, kas nāk no ārpuses, ne no paša cilvēka dabas. Šī nav dabiska, bet garīga jeb pārdabiska gaisma, par ko lasām vairākās citās Rakstu vietās. Piemēram, Ef.5:8, lasām: “reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā!” Ef.1:17-18 Pāvils saka, ka viņš lūdz Dievu, “lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot.”
Jāņa evaņģēlijā (8:12) Kristus sevi sauc par pasaules gaismu, un Jāņa 1:9 tiek sacīts, ka Kristū patiesā gaisma, kas apgaismo katru cilvēku un ir dzīvības gaisma, ir nākusi pasaulē. Jāņa 9:39 Kristus saka, ka viņš ir nācis pasaulē, “lai tie, kas neredz kļūst redzīgi, un tie, kas redz, akli”. Šie Rakstu piemēri liecina, ka Dievs tēls nav tas pats, kas dvēsele. Lai gan dvēsele vada cilvēka fizisko ķermeni un tās dēļ cilvēks ir pārāks par dzīvniekiem, tā ir arī garīga, nemirstīga un apveltīta ar izpratni un brīvu gribu, attiecībā uz laicīgu lietu izvēli, tomēr šīs lietas ir raksturīgas arī neticīgiem, garīgi neatdzimušiem cilvēkiem. Sekojot Rakstiem varam sacīt, ka Dievs tēls cilvēkā sākotnēji bija taisnums un svētums. Pēc grēkā krišanas cilvēkam ir jātiek ir jātiek atjaunotam pēc šī sākotnējā tēla. Sākotnējais Dieva tēls cilvēkā tiek atjaunots caur kalpošanu ar vārdu un sakramentiem. Atjaunošana tādējādi ir jauna, otrā radīšana, kas tiek pilnībā pabeigta līdz ar cilvēka augšāmcelšanos.
* – B. Heglunds, pamatojoties Vingrēna pētījumā, uzskata, ka nav pareizi piedēvēt Irenejam šādus uzskatus, jo Irenejs nereti lietojis abus vārdus “tēls” un “līdzība”, lai izteiktu vienu un to pašu domu.
Ieskaties