Dieva radītā cilvēce

“Dievs pārbaudīja visu.. un, lūk, viss bija ļoti labs.” (1.Moz.1:31) Ari cilvēks ir ietverts šajā secinājumā. Cilvēks bija pilnīgs dvēselē, garā un miesā.

Bībele saka, ka cilvēks tika radīts “pēc Dieva līdzības”. (1.Moz.1:27) Cilvēks bija pilnīgā harmonijā ar Dievu, mīlēja Dievu, vēlējās darīt Dieva prātu un bija spējīgs to darīt. Viņš dzīvoja laimīgā, brīvā un ciešā kopībā ar Dievu.

Pirms grēkā krišanas cilvēkam bija brīva griba, tas ir, viņam bija griba brīvi un nepiespiesti, no visas sirds pildīt Dieva gribu. Tajā pašā laikā viņš bija spējīgs darīt labo, ko viņš arī vēlējās.

Ādams bija spējīgs dzīvot negrēkojot. Taču bija iespēja krist grēkā. To mēs redzam Bībelē aprakstītajā grēkā krišanas situācijā. (1.Moz.3)

Cilvēka stāvoklis atbilda Dieva bērna stāvoklim. Viņš bija bezgrēcīgs, bet vēl nebija sasniedzis pilnību, ko Dievs bija iecerējis. Dzīve ar Dievu ir dzīve attīstībā (Ef.4:15; Kol.1:10), un Dieva plāns ar pirmajiem cilvēkiem bija tieši tāds: lai viņi arvien vairāk pieaugtu apzinātā savas gribas vienībā ar Dieva gribu.

Taču cilvēki krita grēkā. Viņi vairāk uzklausīja kārdinātāja, nevis Dieva balsi. Viņi meklēja pilnību citādā veidā, nekā Dievs to bija iecerējis. “..un jūs būsit kā Dievs,” teica kārdinātājs. (1.Moz.3:5) Šis uzklausīšanas rezultātā iestājās neatgriezeniskas pārmaiņas.