Dieva mūžīgās žēlastības izredzēšana

Redzi, kā apustulis runā par Dieva mūžīgās žēlastības izredzētību Kristū: “Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis.. Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis.. par slavu Viņa augstajai žēlastībai,.. pēc Viņa nodoma — Viņš visu vada pēc Sava gribas lēmuma — bijām izredzēti..”

Šajos pēdējos vārdos mums rūpīgi jāievēro atšķirība starp Viņa nodomu un Viņa gribas lēmumu. Saskaņā ar Viņa nodomu visi cilvēki ir Kristū izredzēti uz glābšanu, taču Viņa gribas lēmums cilvēkiem ir rādījis un iezīmējis noteiktu celu uz šo glābšanu. “Viņš visu vada pēc Savas gribas lēmuma.”

Dieva mūžīgās žēlastības izredzēšana! Kad pāri visam esošais, gudrais, taisnais un žēlsirdīgais Dievs, Radītājs, ko virs zemes un debesīs sauc par Tēvu, Savā viszinībā iepriekš paredzēja, ka Viņa tēls, šis cēlais un brīvais radījums, cilvēks, ar visu savu cilti atkritīs no Viņa labestības (kurā tam ar paklausību un taisnību vajadzēja palikt), ka tas pazaudēs Dieva līdzību un dosies mūžīgā nāvē un pazudināšanā, taps piepildīts ar vecās čūskas indi un pārdots grēka verdzībā, — tad Dievs, nevēlēdamies zaudēt šo nozīmīgo cilti no Savas radošās rokas, izlēma pats gādāt par tās glābšanu un dot tai Starpnieku, kas Savas Personas nedalāmajā vienībā savienotu gan dievišķo, gan cilvēcisko.

Dievs mūs izredzēja Kristū jau pirms pasaules radīšanas. Ne burts, ne rakstu gals no šīs dievišķās taisnības likuma nebija atceļams, tomēr kritusī cilvēce diemžēl nespēja šo likumu piepildīt un parādīt pilnīgu taisnību un svētumu. Un dilemma bija šāda: vai nu Dievam jāatsakās no Sava radīšanas nodoma un Sava dzīvības bērna, Sava tēla un līdzības, vai arī pašam Dievam bija jāizdara īpašs Savas gribas lēmums cilvēka pestīšanai.

Tāpēc Tas Kungs Savā brīvajā un labprātīgajā mīlestībā par mums apžēlojās, “pēc Savas gribas labā nodoma.. par slavu Viņa augstajai žēlastībai”, un mūsu glābšanai izraudzīja Savu mīļoto Dēlu, mūžīgo un pastāvīgo Vārdu, kas tādā pašā žēlastībā un mīlestībā labprātīgi uzņēmās kļūt par mūsu Brāli un glābšanas Galvotāju: Viņš pats kļuva par cilvēku, Savā cilvēcībā piepildīja Bauslību un pazudušā cilvēka glābšanai cieta nāvi, lai mūs no jauna ieceltu Viņa labestībā un mūsos atjaunotu Viņa tēlu.