Celies un ēd!

Tā Kunga eņģelis atnāca pie viņa otru reizi, pieskārās viņam un sacīja: “Celies un ēd, jo garš ceļš tev ir priekšā.” [1.Ķēn.19:7]

Noguris un zaudējis drosmi, pravietis Elija apgūlās un aizmiga zem kāda krūma tuksnesī. Viņu bija pārņēmis dziļš bezspēcības miegs. Parasti šāds miegs cilvēkam spēkus neatjauno.

Pēdējā laikā Elija bija daudz ko piedzīvojis. Vispirms viņš uzveica Baala praviešus sacensībā, kurā Tas Kungs nāca un apliecināja Sevi kā patieso Dievu. Tomēr tad radās jauni šķēršļi. Ļaunā valdniece Izebele sāka vajāt Tā Kunga praviešus, un atkal jau šķita, ka tauta ir pilnīgi atkritusi. Elija zaudēja drosmi un vēlējās mirt.

Tad viņš saņēma Tā Kunga vārdu: “Celies un ēd, jo garš ceļš tev ir priekšā.” Pats Kungs bija gādājis Elijam ēdienu un galvgalī nolicis ūdens krūzi un maizes raušus.

Elija nav ne pirmais, ne pēdējais Dieva kalps, kam gadījies nonākt noguruma, bezspēcības un bezcerības varā. Cilvēks var veltīt Dieva darbam visas savas pūlēs, cerēt uz labu rezultātu un kādreiz pat sajust uzvaras garšu, tomēr nākamajā brīdī rodas jauni šķēršļi un viss sasniegtais izslīd no rokām, jo pretinieki jau pulcē jaunus spēkus. Un kas zina, kas notiks tālāk?

Bet arī šādā situācijā Tas Kungs vēlas mums pateikt ko būtisku. – Pirmkārt, lai neaizmirstam paēst. Elija no eņģeļa saņēma sātīgu maizi un spirdzinošu ūdeni. Tāpat arī mēs joprojām varam saņemt garīgo barību – lasīt un klausīties Dieva vārdu un tuvoties Viņam lūgšanā. Un pat ja tavā apkārtnē ir ļoti maz ticīgu cilvēku, mēs tomēr saņemam stiprinājumu, kad kopā ar viņiem varam nākt pie žēlastības avotiem. Svētā Vakarēdiena galds ir klāts visiem Jēzus draugiem, bet visvairāk tas vajadzīgs tiem, kas ir noguruši un jūt dzīves lielās pretišķības.

Otrkārt: tev ir jādodas ceļā. Neskaties atpakaļ uz pagājušo dienu veiksmēm vai neveiksmēm. Skaties uz priekšu. Tas Kungs arvien tevi sūta Savā kalpošanā!