Būt par Dieva bērniem

Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. [Gal.3:26]

Pāvils ir izcils ticība skolotājs, tādēļ viņa mute arvien saka vārdus: “Ar ticību”, “Ticībā”, “ticības Jēzum Kristum” utt.

Apustulis nesaka: jūs esat Dieva bērni tādēļ, ka esat apgraizīti, dzirdējuši Bauslību un darījuši tās pavēlētos darbus, bet saka: “Ticēdami uz Jēzu Kristu”. Ne Bauslība, nedz arī vēl jo mazāk – cilvēku likumi nedara ļaudis par Dieva bērniem – tie nespēj radīt jaunu būtību un dzemdināt no jauna: Bauslība rāda mums mūsu veco dzimšanu un dabu, ar kuru esam piedzimuši velna varai pakļautajā pasaulē, tā sagatavojot mūs jaunajai dzimšanai, kas notiek ticībā Jēzum Kristum, nevis ar Bauslību.

Te viņš it kā gribētu sacīt: kaut arī jūs esat Bauslības nomocīti, pazemoti un nonāvēti, tomēr Bauslība nav jūs attaisnojusi, nedz darījusi par Dieva bērniem to ir paveikusi ticība. Kāda ticība? Ticība Jēzum Kristum. Tātad cilvēkus par Dieva bērniem dara ticība Kristum, nevis Bauslība. To apliecina arī Evaņģēlijs (Jņ.1:12): “Cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.”

Lai runas mākslas meistari plašāk izklāsta un cildina Rakstu vietu, kas runā par neizteicamo žēlastību un godību, ko esam iemantojuši Jēzū Kristū, proti, ka mēs, nabaga grēcinieki, kas pēc savas dabas esam dusmības bērni, nākam šajā godā – ka mēs, ticēdami Kristum, kļūstam par Dieva bērniem un mantiniekiem, par Kristus līdzmantiniekiem, par Debesu un zemes valdniekiem. Šo godību gan pienācīgi slavēt nespēj neviena mēle — ne cilvēka, nedz arī eņģeļa.