Bez krusta Dieva gudrību parasti pieraksta sev

Gudrība gan pati par sevi nav slīkta un no bauslības nav jābēg; bet bez krusta teoloģijas cilvēks padara vislabāko par pašu sliktāko.

Tas ir tā, jo bauslība ir svēta (Rom.7:12) un visas Dieva dāvanas, visa radība laba (1.Mozus grāmatas 1.nodaļa). Bet, kā jau iepriekš sacīts: kas vēl nav apkaunots un caur krustu un ciešanām padarīts par niecību, tas pieraksta Dieva darbus un Viņa gudrību sev pašam, nelietīgi izmantodams un aptraipīdams Dieva dāvanas.

Bet tas, kurš caur ciešanām ir pilnīgi pazemots, tas vairs neko nedara pats, bet zin, ka Dievs ir tas, kas viņā darbojas un dara visu. Tādēļ, vai Dievs strādā vai nestrādā, viņam ir vienalga. Viņš nedižojas, kad Dievs strādā un nejūtas apkaunots, kad Dievs nestrādā, zinādams: pietiek ar to, ka viņš cieš un caur krustu tiek iznīcināts, arvien vairāk pats iedams mazumā. Tieši tas ir tas, par ko Kristus saka: “Jums jāpiedzimst no augšienes” (Jņ.3:7). Bet, lai piedzimtu no augšienes, vispirms jāmirst un jātop paaugstinātam līdz ar Cilvēka Dēlu. Mirt – tas nozīmē – sajust nāvi kā klātesošu.