Vai tad Romas Baznīca tāpat nemāca, atsaucoties uz Hrizostoma vārdiem darbā De prod. Judae 1. 6, ka priesteris konsekrāciju veic ex persona Christi, un ne... Lasīt tālāk
Hermanis Zasse
“Selektīvā sadraudzība” tādējādi nav atbilde luterāņu vienotības problēmai. Mums ir jāizvairās ne vien no šādas sadraudzības, bet ari no paša šī termina. Tas ir maldinošs... Lasīt tālāk
Ļaujiet man sākt ar liturģisko kustību luteriskajā baznīcā. Tā ir daļa no lielas kustības, kas aptver visu kristīgo pasauli un, iespējams, skar arī cilvēci ārpus... Lasīt tālāk
Jau no paša sākuma baznīca ir uzskatījusi, ka šīs klātbūtnes noslēpums ir izteikts vārdos, kurus mūsu Kungs izteica par maizi un biķeri: “šī ir mana... Lasīt tālāk
Starp baznīcas lielajiem skolotājiem iespējams nav bijis neviena, kurš Vārda un Sakramenta, Evaņģēlija un Svētā Vakarēdiena iekšējo saistību būtu sapratis tik pamatīgi kā Mārtiņš Luters.... Lasīt tālāk
Luteriskā mācība par konsekrāciju pieņem, ka visas Svētā Vakarēdiena celebrēšanas ir neaptverams brīnums, tieši tāpat kā pirmais Svētais Vakarēdiens, kā to uzskata Reformātu Baznīca, nebija... Lasīt tālāk
Problēma, ar kuru Augustīns nav ticis galā, ir jautājums par “vārdu” un “elementu“. Viņš to ir risinājis ar viduslaikos un modernajā katoļu, tāpat reformatoru teoloģijā... Lasīt tālāk
Ticības apliecība tiek vērsta uz Dievu kā baznīcas atbilde uz atklāsmi. Tādēļ tai ir sava vieta draudzes dievkalpojumā, tā ir daļa no liturģijas. Visas lielās,... Lasīt tālāk
Ticības apliecība ir atbilde uz atklāsmi. Šai pirmajai raksturīgajai iezīmei mums vēl būtu jāpievieno otra: tā allaž izsaka kādas cilvēku grupas kopējo viedokli. Tādējādi baznīcas... Lasīt tālāk
Kur ir meklējami baznīcas ticības apliecības pirmsākumi? Fendts tos saskata Jēzus izteiktajā aicinājumā kļūt par Viņa mācekļiem.* “Mācekļi pauda savu piederību Jēzum, fiziskā veidā kļūstot... Lasīt tālāk