Atšķirība starp Bauslību un Evaņģēliju

Rakstos ir daudzas liecības, kuras skaidri apliecina, ka mācība par attaisnošanu Dieva priekšā nav mācāma saskaņā ar vai meklējama Bauslībā, bet gan Evaņģēlijā, piemēram Vēstulē romiešiem 1:16-17.

Attaisnojošās ticības objekts nav Bauslības doktrīna, bet Evaņģēlija balss, kas tādējādi tiek saukta par ticības Bauslību un Vārdu. Tātad ir jānosaka, pamatojoties Rakstu skaidrā un nepārprotamā liecībā, kāda ir pareizā Evaņģēlija doktrīna, kura ir nošķirama no Bauslības un kurā atklājas ticības taisnība Dieva priekšā. Šajā ticībā balstās taisnība un mūžīgā pestīšana. Šajā mācībā mums ir jāmeklē samierināšanās un grēku piedošana.

Galvenās pazīmes, ar kuru palīdzību Evaņģēlija doktrīna ir atšķirama no Bauslības:

• Bauslības doktrīna zināmā mērā ir zināma cilvēka prātam. Taču Evaņģēlijs ir noslēpums, apslēpts pasaulei un atklāts vienīgi caur Gara darbošanos.
• Luters pareizi un eleganti izsakās, ka gan Bauslības doktrīnas, gan Evaņģēlija doktrīnas priekšmets ir grēks, tikai aplūkots dažādos veidos. Bauslība parāda grēku, apsūdz, rada vainas apziņu un nosoda grēku. bet Evaņģēlijs piedod, apklāj un nepiemin, jo tas norāda uz “Dieva jēru, kas nes pasaules grēku”.
• Pāvils Vēstule romiešiem 3:21; 4:5 un 10:5-11. parāda šo atšķirību. Bauslības mācība ir darbu likums, kurš runā par darīšanu: “Tas, kurš tā dara ..”. Tas piešķir atalgojumu tam, kurš seko Bauslībai. Bet Evaņģēlijs ir ticības likums, jo “Kam darbu nav, bet kas tic Tam, kas bezdievīgo attaisno”. Viņš piešķir ticību attaisnošanai.
• Bauslība pieprasa no ikviena indivīda pilnīgu paklausību visiem Dieva baušļiem un draud ar lāstu tiem, kuri nav tik paklausīgi Dieva gribai. Bet Evaņģēlijs, tāpēc ka Bauslība tiek vājināta caur miesu (Rom.8:3), parāda Kristu, kurš tika darīts par grēku un lāstu, “noliktu zem Bauslības” [Gal.4:4], un “Bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic” [Rom.10:4].
• Bauslības apsolījumi ir ar nosacījumu. Bet Evaņģēlija apsolījums par grēku piedošanu ir brīvs no nosacījumiem.
• “Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā” [Gal.3: 22], “visa pasaule vainīga Dieva priekšā” [Rom.3:19], “Bauslībai seko dusmība” [Rom.4:15], “nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts Bauslības grāmatā” [Gal.3:10], “kalpošanai nāvei, .. pazudināšanas kalpošanai” [2.Kor.3:7, 9]. Bet Evaņģēlijs ir pestīšanas, miera, samierināšanās utt. Vārds. Tas atbrīvo no grēka un nāves likuma un ir taisnības un “Gara kalpošana” [2.Kor.3:8].
• Bauslība rāda, kādi ir tie labie darbi, kuros Dievs vēlas atgriezto ļaužu paklausību. Bet Evaņģēlijs māca, kā viņi var parādīt šo savu paklausību. Jo Evaņģēlijs satur apsolījumu par atjaunošanās Garu, kurš ieraksta Bauslību ticīgo sirdīs [Jer.31:33]. Tas māca arī to, cik paklausības aizmetņi, kaut arī nepilnīgi un daudzējādā ziņā samaitāti, ir Dievam tīkami tajos ļaudīs, kuri ir taisni Kristus dēļ.
• Bauslība uzrunā liekuļus, pārdrošos, veco Ādamu. Turpretī Evaņģēlijs uzrunā nožēlas pilnos, salauztos, savažotos un uztur jauno cilvēku Dieva žēlastībā.

Šeit ir absolūti nepieciešams, lai Kristus dāvanas, kuru dēļ mēs saņemam grēku piedošanu un tiekam uzņemti mūžīgā dzīvošanā, tiktu atšķirtas no labumiem, kurus sniedz svētdarīšana jeb atjaunošana, kura seko attaisnošanai. Mēs netiekam attaisnoti pēdējās dēļ, tas ir, mēs nesaņemam grēku piedošanu, ne arī tiekam uzņemti mūžīgā dzīvošanā šīs atjaunošanās dēļ, kura seko attaisnošanai, lai gan arī tā ir Kristus dāvana.