Apņemšanās nodzīvot jauno gadu labāk nekā veco

Sākt jaunu gadu ir parasts ar cēliem lēmumiem un brīnišķīgiem solījumiem. Tā ir apņemšanās nodzīvot jauno gadu labāk nekā veco. Pašanalīze Dieva priekšā tiešām var būt noderīga, tomēr mums ir jāizvairās no divām liktenīgām kļūdām: pašapmierinātības un izmisuma.

Dieva priekšā mēs esam grēcinieki. Tur nav vieta uzslavai. Bet Jēzus saka: “Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.” [Mt.5:48] Ārēji godīga un kārtība dzīve vēl nav pilnība. Tuvākais mums šķiet kaitinošs vai arī mēs viņu ievainojam, mēs meklējot laicīgo aizmirstam mūžīgo – kāpēc tā? Nav pilnīgs tāds cilvēks, kas domā pats par sevi, bet nevar izlīgt nedz upurēties drauga labā, kur nu vēl dēļ ienaidnieka.

Ja mēs esam ar sevi apmierināti, tad neredzam nepieciešamību pēc pestīšanas. Tad mēs dzīvojam no saviem pašu darbiem un noraidām ticību un Dieva žēlastību. Un tā mēs paliekam pakļauti Dieva dusmām.

Iespējams, aizvadītais gads kādu ir novedis dziļā izmisumā. Sirdsapziņa ir nemierīga. Dieva dusmas šausmina. Dzīve riebjas, bet nāve biedē. Cilvēks cenšas dzīvot labāk. Dod solījumus. Tomēr krīt un klūp, cieš neveiksmes, un ar vien dziļāk un dziļāk slīgst izmisumā. Neskatoties uz saviem solījumiem, viņš jūt, ka ir tuvāk ellei nekā jelkad agrāk. Viņš, līdzīgi Luteram, piedzīvo ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem un solījumiem.

Kāpēc?

Tāds cilvēks visas cerības liek uz to, ka viņš kļūs labāks. Viņš savai glābšanai kā pamatu liek pats savus darbus. Bet, kad sirdsapziņa viņu apsūdz un viņam nav labo un pašaizliedzīgo darbu uz ko paļauties, tad iestājas izmisums.

Evaņģēlijs ir pavisam kas cits. Tas ir par Kristu. Viņš dzīvoja svētu dzīvi, izpildot visus Dieva baušļus un izcieta sodu par mūsu grēkiem mūsu vietā. Tā Viņš izcīnīja mums piedošanu. Glābšana mums ir iegūta bez mūsu darbiem. Kas paļaujas uz Kristu, tas izglābjas. Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība. [Rom.4:16]

Krustā sistajam noziedzniekam [Lk.23:33; 39-43] nebija labu darbu. Viņam nebija pat jaunā gada un laika savas dzīves labošanai. Bet pat viņam bija Kristus, un Kristū žēlastība un žēlsirdība. Un viņš iegāja paradīze.

Dieva žēlastība bez mūsu darbiem, lai ir arī mūsu glābiņš un patvērums. Viņā mēs pastāvēsim.

Stāvot Dieva žēlastībā mēs varēsim plānot savu nākotni un lūgt Dievam spēku labākai dzīvei.