Apjozieties ar pazemību

“Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.” [1.Pēt.5:5]

Kā skaidrot šos Pētera vārdus? Vai saukt tos par vecmodīgiem, novecojušiem un tendencioziem, tādiem, kas ierobežo un apspiež jauniešus? Vai arī tie jāaplūko kā paša Dieva vārdi, ko rakstījis mūsu Kunga apustulis?

Ja nopietni ticam Bībelei kā Dieva vārdam, par atbildi mums nav jāšaubās. Mūsu priekšā ir Dieva vārdi, un mēs nedrīkstam tos ignorēt. Tie nav tikai “pagājušo” laiku teksti, jo mūsu ticība māca, ka tos saka pats Dievs.

Protams, tagadējais laikmets par šīm pamācībām spriež citādi. Mūsdienu pasaule šos vārdus skaidro gan šā, gan tā, jo jaunatne pati zinot labāk, kas atzīstams un derīgs.

Tomēr Tā Kunga draudzē tādām idejām nav vietas.

Draudzē jaunie paklausa vecajiem, kam ir lielāka pieredze dzīvē ar Dievu. Daudziem tā šķiet pārāk stingra prasība, un jauniešiem nepatīk, ja vecāki rāda bargu seju. Tomēr jauniem cilvēkiem pirmais un galvenais likums ir: “Esiet paklausīgi vecākajiem!”

Bībele nekādā ziņā vecākiem nepiešķir tiesības rīkoties valdonīgi un tirāniski. Tā neapgalvo, ka vecākiem vienmēr ir taisnība un tie var īstenot savu gribu. Taču ieklausies tālākajos vārdos: “Bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.”
Ievērojiet, ka Dievs prasa pazemību arī no vecākiem cilvēkiem.

Pazemība arvien mudinās mūs labprātīgi uzklausīt citu cilvēku domas un vārdus, un, ja izrādīsies, ka taisnība ir citiem, tā mācīs pakļauties Dieva vārdiem. Tātad izšķirošais allaž būs Dieva vārds.

Pilnīgi visiem kristiešiem ir jātērpjas pazemībā. Cik jauki viss veiktos, ja mūsu draudzēs valdītu īsta pazemība! Cik daudz augļu Dieva valstībai nestu savstarpēja uzklausīšana un paklausība!

Lai Dievs mums visiem palīdz tā dzīvot!