Dievbijīga lūgšana ir tik daudzpusīga

Ja kāds vēlētos vārdos raksturot patiesas un dziļas lūgšanas lietderību, domāju, ka šo apņemšanos viņam noteikti būs vieglāk iesākt nekā pabeigt.

Jo dievbijīga lūgšana, kas nāk no ticības, ir tik daudzpusīga:

• sirsnīga saruna ar Dievu un glābjošas zāles visās grūtībās; atslēga uz debesīm un vārti uz paradīzi;
• apliecinājums, ka esam pakļauti savam Kungam, un kāpnes, lai paceltos pie Dieva; mūsu aizstāvības vairogs un uzticams vēstnieka ziņnesis;
• veldze grūtību karstumā un zāles smagā slimībā; virve, kas velk mūs uz debesīm, un trauks, ar ko smelt no Dieva labvēlības avota;
• zobens cīņā pret velnu un nocietinājumi pret nelaimēm;
• vējš, kas aizdzen visu ļauno, un kanāls, pa kuru plūst labumi;
• tikumu aukle un netikumu uzvarētāja;
• neieņemams dvēseles cietoksnis un atvērtas durvis pie Dieva;
• garīgas dzīres un debešķīga ieprieca;
• mierinājums bēdīgiem un līksmība svētajiem;
• Dieva noslēpumu līdzzinātāja un Dieva dāvanu saņēmēja;
• pasaules balsts un cilvēku glābiņš;
• sirds līksme un prāta gaviles;
• žēlastības pavadone un godības priekšvēstnese;
• svētlaimes dārzs un labpatikas koks;
• sirdsapziņas rota un Dieva dāvanu mantība;
• dēmonu bieds un eņģeļu draugs;
• atvieglinājums dzīves likstās un pateicības upura tīkamā smarža;
• tas, kas ļauj nogaršot mūžīgās dzīvības saldmi un novērš nāves rūgtuma garšu.

Šādus un līdzīgus salīdzinājumus izvērsti ir apkopojis ievērojamais teologs Johans Arnds savā darbā “Par patiesu kristietību” 2. grāmatas 36. nodaļā.

Tad nu ikviens, kurš ticībā ir patiess Dieva bērns, ik dienas ar savām lūgšanām bērnišķā paļāvībā vēršas pie debesu Tēva. Un tas, kura sirdī Svētais Gars ir uzcēlis Sev mājokli, ik dienas gluži kā garīgs priesteris Dieva priekšā pienes lūgšanu vīraku.