3 lietas, kas jāzin kristietim

Mūsu ticības tēvs Mārtiņš Luters, rakstīdams savu Mazo Katehismu, pie katra baušļa skaidrojuma ir atgādinājis mums kādas lietas.

Proti, mums būs Dievu bīties un mīlēt, bet īpaši pie pirmā baušļa viņš ir sacījis, mums būs Dievu pār visām lietām bīties, mīlēt un uz to cerēt.

Šeit ir kāda zināma līdzība ar to kā Pestītājs ir uzrunājis savus mācekļus. Tanī ziņā kā mēs to lasām Jāņa evaņģēlijā: Viņš no sākuma tos ir saucis par kalpiem, par tādiem ļaudīm, kas vēl Dieva pilnību nepazīst, kas nezin neko daudz, ko Dievs ir nolēmis darīt, un tomēr zin viņu bīties, zin meklēt, viņam paklausīt.

Un tad Pestītājs, kā mēs to lasām turpat tālāk Jāņa evaņģēlijā, sauc savus mācekļus par draugiem. Par tiem, kuriem tā vēsts, ko Dievs ir gribējis cilvēkiem caur savu Dēlu atklāt, ir darīta zināma. Pestītājs saka: Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, bet Es jūs saucu par draugiem, jo visu, ko Tēvs man ir atklājis, to Es jums esmu darījis zināmu.

Un tālāk, pēc savas aušgāmcelšanās Viņš sūta Mariju Magdalēnu pie mācekļiem atkal no jauna tiem sludināt augšamcelšanās vēsti, ko reiz jau no eņģeļiem dzirdēdama viņa sludinājusi, ar šādiem vārdiem: Ej un saki viņiem: Es noeju pie Sava Tēva un pie jūsu Tēva.

Viņš sauc tos par brāļiem, tātad par kalpiem, draugiem un brāļiem, Dievu bīties, mīlēt un cerēt. Šīs lietas iet kopā, un viņas nekad nepaliek par kaut kādiem mūsu dzīves posmiem, kur pirmais kaut kā būtu noiets un atstāts aiz muguras, tad sekotu otrais, un kad tas būtu veikts, tad beidzot nāktu trešais.

Nē, šīs trīs lietas stāv kopā, kā koks, kurš sācis augt, vispirms dzen saknes, tad stumbru, zarus un augļus. Un nekad nav tā, ka kaut kas no tā būtu palicis pagātnē. Koks vienmēr ar saknēm turas zemē, vienmēr ar stumbru tiecas pret debesīm un nes augļus katrs tos, ko Dievs viņiem licis. Šīs trīs lietas ir kopā.

Un tāpat arī Dievu bīties, mīlēt un uz to cerēt. Un tāpat arī tas, ko Pestītājs ir teicis, jūs esat Tā Kunga kalpi, jūs esat Mani draugi un jūs esat Mani brāļi. Tā Pestītājs mūs ved aizvien dziļāk ticības patiesībā, un aizvien tuvāk Dieva atziņā.

[Fragments no sprediķa, kas sacīts Biķeru draudzē]