169. Kāds ir tavs pienākums pret Dievu?


Par slēgtu dievgaldu [2.daļa]

» 1.daļu lasi šeit

9.TĒZE
Svētajā Vakarēdienā Kristus miesa un asinis ir patiesi klātesošas, izdalītas un katra tā dalībnieka saņemtas. Tādēļ Svētais Vakarēdiens nevar tikt sniegts nevienam, kas neapliecina ticību šim noslēpumam [sakramentam] bez nopietna [mokoša] grēka.


10.TĒZE
Svētais Vakarēdiens ir ticības apliecības un mācības pazīme tā dalībnieku vidū. Tāpēc heterodoksas sadraudzības locekļu atzīšana Svētā Vakarēdiena svinēšanā luteriskas baznīcas ietvaros ir pretrunā ar:

  1. Kristus iestādījumu.
  2. Baznīcai pavēlēto vienprātību ticībā atbilstoši ticības apliecībai.
  3. Mūsu mīlestību pret tiem, kuriem Sakraments tiek sniegts.
  4. Mūsu mīlestību pret mūsu ticības brāļiem, it īpaši pret ticībā vājiem, kuri šādas rīcības dēļ var tikt nopietni apgrēcināti.
  5. Pavēli neņemt dalību citu grēkā un maldos.


11.TĒZE

Noraidot kopēju dalību ar heterodoksu sadraudzību locekļiem Svētā Vakarēdiena svinēšanā luteriskās baznīcas sadraudzības ietvaros, mēs tos neekskomunicējam un neatzīstam par herētiķiem vai nolādētiem. Tā vietā viņi ir vienīgi norobežoti uz zināmu laiku, līdz tie nošķirsies no maldīgās sadraudzības un samierināsies ar ortodokso baznīcu.

12.TĒZE
Paši heterodoksie uzskata un atzīst par nepareizu [nepiedienīgu] būt sadraudzībā ar ortodoksajiem. Vai šī iemesla dēļ attiecībā uz Svēto Vakarēdienu pēdējiem būtu par svētību to svinēt kopā ar pirmajiem?

13.TĒZE
Tik pat lielā mērā, cik unionisms un sinkrētisms ir mūsu laika grēks un samaitātība, uzticība ortodoksai baznīcai tagad pieprasa, lai Svētais Vakarēdiens netiktu nepareizi lietots kā apzīmētājs ārējai vienotībai bez iekšējas ticības vienprātības.



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

21 atsauces par “Par slēgtu dievgaldu [2.daļa]”

  1. Svilpaste:


    “Sadraudzība, kuras ietvaros Dieva vārds ir tā pamatprincipos noliegts, vai kuras ietvaros šo pamatprincipu noliegšana tiek paciesta [tolerēta], nav ortodoksa baznīca, bet maldīga heterodoksa baznīca vai sekta.” Pamatprincipos- kā jūs komentētu šo?

  2. Roberto:


    Pamatprincipos piekrītu K.F.V.Valteram

  3. Indrex:


    Svilpaste >
    Par pamatprincipiem [fundamentals].

    Par sadraudzības iekšējo un ārējo raksturu runā Augsburgas ticības apliecības VII artikuls. Tas runā par baznīcu kā reālu, redzamu kopību un vērš uzmanību uz tās vienotību – ne kā cilvēcisku vienošanos [consensus], bet kā pilnīgu vienprātību mācībā un tās lietojumā. Tāda pati nozīme ir Apustuļu ticības apliecībā minētajiem vārdiem “svēto biedrība” [communio sanctorum], kas apzīmē saskaņu mācībā, kas publiski tiek apliecināta un manifestējas dievgalda kopībā.
    Precīzi to ir atainojis H.Zasse: “šis artikuls [VII], par ko baznīca stāv un krīt, tur kopā visus kristīgos artikulus un apgaismo tos. Jo luterāņi par šo prasīto vienprātību vienmēr uzskata Konkordijas Grāmatas doktrināro saturu.”
    Lūk, arī pamatprincipu definīcija.

  4. gviclo:


    Mīļā Svilpaste, tu šaubies par tēzēm vai par heterodoksijas realitāti?

  5. wrc:


    “Tādēļ Svētais Vakarēdiens nevar tikt sniegts nevienam, kas neapliecina ticību šim noslēpumam [sakramentam] bez nopietna [mokoša] grēka.”
    Tātad tie, kuri dzīvo, grēkus nožēlojot uzraiz un jau pirms dievkalpojuma, nevar nākt pie sv.Vakarēdiena, ja nav kāda jauna smaga grēka.. tātad tas steidzīgi jāpaveic, lai varētu piedalīties..:D augstākminēto apgalvojumu apšaubu, par nopietno grēku, lai gan grēku nožēla pirms Vakarēdiena ir fundamentāla.

  6. Indrex:


    wrc >
    Teikumā lietots latviešu valodā pierastais dubultais noliegums, un tas savā nozīmē ir saistīts ar pirmo tēzē minēto teikumu. Dīvaini, ka vienkāršs izteiksmes veids rada tevī tādu neizpratni, ja nu vienīgi – ja latviešu valoda nav tava dzimtā valoda.
    Teikums, citiem vārdiem runājot, pasaka, ka pie Vakarēdiena nevar tikt pielaists neviens, kas netic tam, vai apliecina citādu mācību, kā piemēram, tikai simbolisku Vakarēdiena nozīmi Kristus piemiņai, vai ticības nepieciešamību tā validitātei; vai vēl kā citādi sagroza skaidro mācību.

  7. biskaps:


    Dalījums heterodoksos un herētiķos ir labs dalījums. Jautājums diskutantiem- reliģiskā organizācija “Zviedrijas baznīca” šodien ir herētiska vai tikai heterodoksa (kā LELB)? Pareizticīgie neatzīšot “Zviedrijas baznīcas” kristību, faktiski pasludinot to par herētisku. Es Santa grupas kristību arī neatzīstu. Ko domājat jūs – brāļi luterāņi?

  8. Roberto:


    bīskap,

  9. wrc:


    indrex, gribēji paspīdēt, paspīdēji. Nezinu, vai arī Dieva acīs. Izklausās jau gana sarežģīti, heterodoksa sadraudzība, validitāte. Ja nemāk atrast dzimtā latviešu valodā atbilstošus vārdus, tas jau drīzāk norāda kaut ko par dzimtās valodas prasmi:/ Lutera pamatprincips zin kāds bija? Visu pēc iespējas vienkāršot un tautai saprotami pateikt. Bet manu vienkāršo teikumu (kom.nr.5) laikam nesaprati. Vēlreiz nepiekrītu, ka katru reizi pirms vakarēdiena kristietim ir jābūt mokoša grēka apziņai, tik tādēļ, ka liturģija to prasa! Tur nav nekāda sakara ar dubulto noliegumu!!! Kristietis var būt tīrs no grēka ilgāk, tā ka pat nav ko nožēlot un teikt, Vaina, mana liela vaina…, tikai žēl, ka daudzreiz tas neizdodas, bet ir tāda iespēja, ka patiess kristietis šīs grēksūdzes laikā var klusēt vai pat slavēt Dievu. Tā lūk, to var tikai novēlēt sev un citiem.

  10. Roberto:


    draugs wrc, iespējam neizpratne rodas tulkošanas vainas dēļ. jo K.F.V.Valters tās ir sarakstījis vācu valodā, tad tās tika pārtulkotas angliski un tagad Indrex – latviskojis.

    Indrex, lūdzu “iepeisto kamentos” teksta angļu versiju, lūkos pēc iespējamiem tulkojuma variantiem.

    visu labu vēlot.

  11. wrc:


    Visu cieņu tulkotājiem un indrex, tas nav viegls darbiņš, pats zinu. paldies Roberto par skaidrojumu.

  12. Indrex:


    wrc >
    “Vēlreiz nepiekrītu, ka katru reizi pirms vakarēdiena kristietim ir jābūt mokoša grēka apziņai, tik tādēļ, ka liturģija to prasa”

    Kā jau es norādīju, tas tur netiek teikts.
    Bet es, protams, sameklēšu oriģinālu.

  13. Mulders:


    A man buut domaat, kaameer nav labaaka tulkojuma, tikmeer nav ko Indrexam kraagaa leekt… A man gan kljuva skaidrs apmeeram ob chom bazars.

  14. wrc:


    Jāsāk ir ar to, ka šī K.F.V.Valtera raksti nav Bībele, ne autoritātes, ne inspirācijas ziņā. Varbūt tulkojums ir pareizs, un labu vien jau viņš ir domājis, tā rakstot!
    Es kā izbijis luterānis tomēr skaidri neatceros šo Valteru, -kas lūdzu viņš bija? Kaut kā nesazīmēju viņu kopā ar Melangtonu, Kalvinu un Luteru.

  15. Roberto:


    draugs wrc, Žans Kalvins nudien nav bijis vienā ticībā ar Mārtiņu Luteru. viņš izveidoja savu novirzienu kavinisti [kurus mēdz dēvēt arī par [Ženēvas] reformātiem]. Kalvinu drīzāk jādēvē par Ulriha Cvinglija pēcteci

    savukārt ar K.F.V.Valteru vari iepazīties, kādā no iepriekšējām e-rakstiem, kura autors ir Indrex

  16. wrc:


    Tas zināms fakts, un mūsdienās kalvinisti mūsdienās iemiesojas Reformātu kustībā!:-)

  17. Indrex:


    Angļu versija:
    “In Holy Communion the Body and Blood of Christ is actually present, distributed and received by every communicant. Therefore Communion can not be administrated to anyone who does not confess a belief in this mystery without grievous sin.”

  18. wrc:


    “Kas neapliecina ticību šim noslēpumam bez skumjām par grēku” vai “bez sērām par grēku”. Jā, ir tā, kā domāju, tulkojums nebija īpaši nepareizs. Vairumā gadījumu kristietim nākas nākt pie vakarēdiena ar grēku nožēlu, tomēr daudz labāk, kā jau teicu, būtu, ja grēks būtu nožēlots jau mājās, un ceļā nesagrēkots!:)
    Te viens saka, ka grēkojot katrā elpas vilcienā. Tas būtu kristīgs pārspīlējums. “Katrs, kas paliek viņā, negrēko”, saka 1Jāņa 3:6. Tomēr, ja mēs nošķiram garu no miesas un sakām, ka garā negrēkojam, bet miesa gan ir tā ļaunā, kas visu laiku grēko, mēs zinām, ka tas jau ir gnosticisms.

  19. Roberto:


    draugs wrc, tas ir simul iustus et pecator [vienlaicīgi svētais un grēcinieks] princips

  20. wrc:


    draugs Roberto, kādā attiecībā, vai 50/50, un kurš vairāk (svētais vai grēcinieks)?:D interesanta pieeja.

  21. Roberto:


    draugs wrc, attiecība ir 100%/100%. tas tiešām tiesa.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.