76. Vai pašaizsardzība ir atļauta?


Kā velns izmanto pentakostālismu, lai kārdinātu tevi

Kristīgajai baznīcai visā pasaulē nākas saskarties ar sīvām, bet lielākoties nepamanītām vajāšanām. Kustība, kuru velns izmanto, lai vajātu Kristus baznīcu, ir pazīstama kā pentakostālisms.

Kā velns izmanto pentakostālismu, lai kārdinātu tevi


Pentakostālisma pamatmācības ir herētiskas. Kādēļ? Tādēļ, ka pentakostāļu vadītāji un skolotāji apgalvo, ka, lai iegūtu pārliecību par Dieva pestīšanu, cilvēkam ir obligāti jāsaskaras ar reliģisku “pārdzīvojumu”. Taču ko par to saka Dievs?

Dievs aicina Savus bērnus paļauties vienīgi Viņa solījumiem, neprasot un negaidot kādas zīmes, tostarp arī tās, kas saistās ar garīgiem “pārdzīvojumiem”. Dievs saka, ka pestīšana nāk vienīgi no ticības. Viņš nepieprasa nekādus pārdzīvojumus (Ef.2:8). “Ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles” (Rom.10:17).

Ar Sava dzīvā vārda un Gara starpniecību Dievs mums dod iespēju ticēt arī bez dažādām vizuālām un emocionālām zīmēm vai kādiem īpašiem pārdzīvojumiem. Lai gan Dievs var arī mums sniegt kādas īpašas zīmes, Viņš jūtas aizvainots, kad mēs tās pieprasām: “Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota” (Mt.12:39).

Teologs F. D. Brunners savā fundamentālajā akadēmiskajā pētījumā Svētā Gara teoloģija pirmās nodaļas kopsavilkumā norāda:

“Visā pasaulē pentakostālisma kustību visspilgtāk raksturo tieši uzsvars uz pārdzīvojumiem.”

To nenoliegs arī pentakostālisma kustības vadītāji. Viņi uzsver, ka, ja jūs vēlaties būt pārliecināti par savu pestīšanu, tad jums ir nepieciešama kāda zīme, kāds pārdzīvojums.

Kādēļ gan kristieši daudzviet pasaulē tik krasi vēršas pret pentakostālisma maldiem? Mēs piekrītam skaidrajai Bībeles mācībai, par kuru Mārtiņš Luters saka:

“Tāpēc mums jāpastāv uz to, ka Dievs ar mums, cilvēkiem, negrib citādi darboties kā vienīgi caur Savu ārējo vārdu un sakramentu. Bet viss, kas bez šī vārda un sakramenta tiek daudzināts par Garu, ir velns”

Velns pastāvīgi pieviļ cilvēkus, liekot viņiem domāt, ka ticība ir atkarīga no viņu izjūtām un maņām. Kādēļ šis velna paņēmiens ir tik iedarbīgs? Ja mēs ticam, ka mūsu ticības realitāte ir atkarīga no mūsu izjūtām vai pārdzīvojumiem, tad mēs atrodamies velna teritorijā un esam spiesti spēlēt pēc viņa noteikumiem. Tieši tādēļ, gatavojoties dievkalpojumam, luterāņi to dēvē par “Dieva vārda dievkalpojumu”, nevis par, piemēram, “pielūgsmes pārdzīvojumu”. Atšķirība starp šiem abiem apzīmējumiem ir ārkārtīgi svarīga, jo tur, kur pulcējas Dieva bērni, arī ja tas ir dievkalpojums, klāt ir arī velns, kurš mēģina maldināt klātesošos, manipulējot ar viņu emocijām (Īj.1:6).

Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.