Kad ir atļauts zvērēt un tas arī jādara?

Zvērēšana jeb zvēresta došana Dieva vārdā nav aizliegta. Zvērests ir pareizs, atļauts un pavēlēts tad, kad patiesības apgalvošana pieprasa mūs zvērēt svarīgās lietās. Tad tas nāk Dieva vārdam par godu un mūsu tuvākiem par labu.

Zvērot mēs piesaucam Dievu par liecinieku, ka runājam patiesību.

Bet es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka es, jūs saudzēdams, vairs neesmu nācis uz Korintu. [2.Kor.1:23]

Tev būs to Kungu, savu Dievu, bīties, tev būs Viņam kalpot un pie Viņa vārda zvērēt. [5.Moz.6:13]

Jo cilvēki zvēr pie kaut kā lielāka, un zvērests ir viņiem par apstiprinājumu, lai izbeigtu katru pretrunu. [Ebr.6:16]

Es saku: Ievēro ķēniņa pavēli it īpaši tādēļ, ka tu Dieva priekšā esi viņam uzticību zvērējis. [Sal. māc. 8:2]

Tev būs to Kungu, savu Dievu, bīties .. un pie Viņa vārda zvērēt.” [15.Moz.6:13]

Uzdevums: Lasi 1.Moz.14:22-23 un 24:2-9: Ābrahāms, ticības tēvs, zvērēja un pieprasīja no saviem kalpiem zvērestu; Mt.26:63-64: Jēzus piekrita zvērestam. Mini piemērus par pareizu zvērestu mūsdienās.

Piezīme: Kristīgā mācība »